Svētdien notikušo Bulgārijas parlamenta vēlēšanu provizoriskie rezultāti liecina, ka stabilas vairākuma valdības izveidošana šajā valstī būs ļoti problemātiska.
Formāli vēlēšanās uzvaru guvusi labēji centriskā partija GERB, kuras līderim Boiko Borisovam pirmajam tiks dota iespēja veidot koalīciju, taču pārējās trīs partijas, kas iekļuvušas parlamentā, jau pavēstījušas, ka ar GERB nesadarbosies.
Turklāt savstarpējo konfliktu dēļ arī tās, visticamāk, nespēs bloķēties un veidot valdību. Skandāli, kas saistīti ar politiķu sarunu noklausīšanos un apsūdzībām nodomā falsificēt vēlēšanu rezultātus, noveduši pie tā, ka balsot devās tikai 53% vēlētāju.
«Ir ļoti liels risks, ka mēs esam ievēlējuši rīcībnespējīgu parlamentu,» sarunā ar AFP vēlēšanu rezultātus komentējis bulgāru politologs Ogņens Minčevs. Provizoriskās ziņas liecina, ka GERB saņēmusi aptuveni 31% vēlētāju atbalstu, par sociālistiem nobalsojuši aptuveni 27% vēlētāju, etnisko turku partiju MRF atbalstījuši 9,2% vēlētāju, bet par nacionālistiem no Ataka nobalsojuši 7,6% Bulgārijas pilsoņu. Kamēr rezultāti nav precizēti, ar jautājuma zīmi ir bijušās eirokomisāres Meglenas Kuņevas vadītās centriskās partijas Bulgārija pilsoņiem iekļūšana parlamentā – tā balansē uz nepieciešamo 4% robežas. «Rezultāti ir ļoti līdzīgi, un, ja parlamentā būs pārstāvēts arī piektais politiskais spēks, tam ir lieliskas izredzes kļūt par zelta akcijas īpašnieku,» skaidrojis kompānijas Gallup analītiķis Andrejs Raičevs.
Lielākā daļa bulgāru mediju gan prognozē, ka šī partija parlamentā neiekļūs. Un, ja tā, tad vairākuma valdības izveide izrādīsies īstas mocības un, ļoti iespējams, jau vasaras nogalē vai rudens sākumā bulgāriem atkal var nākties doties balsot. Līdzko būs zināms galīgais balsu sadalījums parlamentā, prezidentam Rozenam Pļevnelijevam neatliks nekas cits, kā uzdot koalīcijas sastādīšanu vēlēšanu uzvarētājam – GERB līderim B. Borisovam. Gan sociālisti, gan turku partijas pārstāvji jau sen deklarējuši, ka ar viņu vienā valdībā nestrādās. Citādi ir ar nacionālistiem no Ataka – pateicoties viņu balsīm, GERB bija samērā komfortabls vairākums līdz pat 2013. gada februārim, kad B. Borisovs, reaģējot uz valsti pārņēmušajiem nemieriem, demisionēja. Tomēr svētdienas vakarā Ataka līderis Volens Siderovs pavēstīja, ka šāds scenārijs vairs neatkārtosies. «Mēs nekādos apstākļos nevaram atbalstīt GERB. Mēs nevaram atbalstīt tos, kuri piekopj pret valsti un pret bulgāriem vērstu politiku,» viņa sacīto citē Reuters. Jāatgādina, ka priekšvēlēšanu kampaņas laikā Ataka lika uzsvaru uz vēlmi nacionalizēt ienesīgākos valsts uzņēmumus un aplikt ar daudz augstākiem nodokļiem bagātniekus – šīs idejas nekādi nesaskan ar B. Borisova realizēto liberālo ekonomisko politiku. Daļa politologu gan pieļauj iespēju, ka nacionālisti vienkārši uzsit sev cenu un galu galā tomēr piekritīs līdzdalībai koalīcijā. Tas faktiski arī ir vienīgais iespējamais variants vairākuma valdības izveidošanā. Sociālistiem un MRF kopā nebūs nepieciešamā 121 mandāta, lai iegūtu vairākumu parlamentā, savukārt iedomāties, ka vienā koalīcijā var strādāt turku partijas un nacionālistu deputāti, ir grūti.
Interesanta bijusi partiju reakcija uz provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, vēsta Reuters. Parasti tik skaļais un uzmanības centrā nokļūt alkstošais B. Borisovs svētdienas pievakarē pat nav kārtīgi pateicies saviem vēlētājiem. Tā vietā vispārīgas frāzes bārstījis partijas priekšvēlēšanu kampaņas vadītājs, bijušais iekšlietu ministrs Cvetans Cvetanovs, kurš cita starpā pavēstījis, ka GERB ir gatava uzņemties visu atbildību par situāciju Bulgārijā un, ja vajadzīgs, veidot mazākuma valdību. GERB pat atcēlusi ieplānoto pēcvēlēšanu mītiņu – par lielu sarūgtinājumu vairāk nekā 100 protestētājiem, kuri bija ieradušies, lai to izjauktu. Krietni kareivīgāk svētdienas vakarā bijis noskaņots sociālistu līderis Sergejs Staniševs. «Mūsu pirmais uzdevums ir atņemt varu GERB. Mēs uzņemsimies atbildību un izveidosim valdību,» viņš sacījis, paužot pārliecību, ka labējie centristi ar šo uzdevumu netiks galā un prezidents valdības veidošanu uzticēs viņam. Sociālisti arī likuši saprast, ka varētu tiesā apstrīdēt vēlēšanu rezultātus – ja tie ievērojami atšķirsies no viņu novērotāju datiem.
Jāatgādina, ka dienu pirms vēlēšanām, kad oficiāli jau bija pasludināts klusais periods un nekādai aģitācijai nevajadzēja notikt, uzliesmoja grandiozs skandāls – kādā Kostinbrodas pilsētas tipogrāfijā tika uzieti 350 000 pienācīgi neuzskaitītu vēlēšanu biļetenu. Tipogrāfijas īpašnieks taisnojies, ka tās esot «liekās un izbrāķētās kopijas», kuras bijis paredzēts iznīcināt pēc vēlēšanām, taču S. Staniševs izmantoja gadījumu, lai apsūdzētu GERB par gatavošanos totālai vēlēšanu falsificēšanai. Deutsche Welle norāda, ka zināms pamats aizdomām viņam bijis, jo tipogrāfijas īpašnieks ir tuvs C. Cvetanova draugs. Bulgāru mediji arī vērsuši uzmanību uz faktu, ka reidā, kas notika tipogrāfijā, piedalījušies tikai prokuratūras un Nacionālās drošības pārvaldes (DANS) darbinieki, bet nav bijis manāms neviens policists. Tiek uzskatīts, ka GERB valdīšanas laikos C. Cvetanovs izvietojis atbildīgos amatos policijā sev lojālus cilvēkus un joprojām saglabā lielu ietekmi policijas spēkos.
Skandālus izraisījuši arī medijos parādījušies politiķu un žurnālistu telefonsarunu ierakstu atšifrējumi. Prokuratūrā jau iesniegtas vairākas sūdzības par nelegālu noklausīšanos, ierosinātas krimināllietas, taču neviens nevar pateikt, cik ilga būs to izmeklēšana. Tomēr televīzijas kanāls
Al Jazeera uzsver, ka aizdomu ēna krīt ne tikai uz C. Cvetanovu un GERB, bet arī sociālistiem. Kā gan citādi atklātībā varētu nonākt audioieraksts, kurā B. Borisovs, bijušais lauksaimniecības ministrs Miroslavs Naidenovs un Sofijas prokurors Nikolajs Kokinovs apspriež, kā notušēt kādu korupcijas izmeklēšanas lietu, kas varētu mest ēnu uz labējiem? Priekšvēlēšanu kampaņas laikā atklātībā parādījās arī ieraksti, kas liecina, ka 2008. gadā toreizējā premjera S. Staniševa draudzene lieliski nopelnījusi, pildot starpnieces lomu darījumā, kuru valdība slēgusi ar pazīstamo austriešu lobistu Peteru Hohegeru. Šādu un līdzīgu sensāciju priekšvēlēšanu laikā nav trūcis, un Al Jazeera trāpīgi norāda, ka tā vietā, lai piedāvātu vēlētājiem konkrētus risinājumus valsts labklājības līmeņa paaugstināšanai, partijas domājušas tikai par to, lai viena otru aplietu ar mēsliem.
Šādā situācijā nelielā balsotāju aktivitāte nav pārsteigums. «Es jau balsoju pagājušajās vēlēšanās, un nekas nemainījās. Nē, meloju – viss kļuva vēl sliktāk,» sarunā ar Reuters saka 24 gadus vecais students Dejans Enčevs – viens no tiem, kuri ir gatavi rīkot protesta akcijas un panākt visas pašreizējās politiskās elites aizslaucīšanu vēstures mēslainē.