Valstij būs jāmaksā 20 000 latu morālā kaitējuma atlīdzība kareivja Mārtiņa Arāja ģimenei saistībā ar viņa bojāeju 2006.gadā neveiksmīga izpletņa lēciena laikā. To paredz Augstākās tiesas (AT) Senāta Civillietu departamenta trešdien pieņemtais spriedums.
Traģēdija notika 2006.gada maijā, kad izpletņlēkšanas mācību laikā Daugavā iekrita un noslīka divi Nacionālo bruņoti spēku (NBS) karavīri - Normunds Stradiņš un Mārtiņš Arājs. Stradiņa māte Velda Poriete, kā arī Arāja atraitne Gita Arāja un dēls Kristaps dažus gadus vēlāk iesniedza prasības tiesā un lūdza piedzīt 400 000 latu kompensācijas.
Senāts šā gada martā nemainīja spriedumu, ar kuru par labu Stradiņa mātei Porietei no valsts tika piedzīta 20 000 latu kompensācija.
Kā portāls "Delfi" uzzināja AT, Senāts trešdien paplašinātā sastāvā rakstveida procesā izskatīja Aizsardzības ministrijas (AM) kasācijas sūdzību un Arāju pretsūdzību par AT 2011.gada spriedumu, ar kuru no valsts par labu karavīra atraitnei un dēlam kopā piedzīta 20 000 atlīdzība par morālo kaitējumu sakarā ar karavīra bojāeju izpletņlēkšanas nodarbību laikā 2006.gada maijā.
Senāts konstatēja, ka apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi nelaimes gadījuma apstākļus un atzina, ka tās noteiktais atlīdzinājums atbilst iestādes prettiesiskās faktiskās rīcības smagumam un sekām, kas iestājušās tās rezultātā.
Turklāt tiesas noteiktais morālā kaitējuma atlīdzinājuma apmērs abiem prasītājiem kopā nepārsniedz likumā noteikto maksimāli iespējamo summu.
Līdz ar to Senāts atstāja negrozītu apstrīdēto spriedumu, bet iesniegto kasācijas sūdzību un pretsūdzību noraidīja.
Senāta spriedums nav pārsūdzams.
Kā informē AT, Senāts spriedumā vērtējis divus būtiskus apstākļus - pirmkārt, vai prasība pakļauta vispārējās jurisdikcijas tiesai un otrkārt - vai valsts obligātā apdrošināšana ietver arī morālā kaitējuma atlīdzināšanu.
Senāts atzinis, ka Speciālās izmeklēšanas komisijas ziņojums par karavīra nāves apstākļiem ir administratīvais akts, kas apstrīdams aizsardzības ministram un pārsūdzams administratīvā procesa kārtībā. Iestādes bezdarbība, neveicot visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu izpletņlēkšanas praktisko nodarbību drošību un to norises atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā rezultātā gāja bojā karavīrs, atbilst Administratīvā procesa likuma 89.pantā minētajam faktiskās rīcības jēdzienam. Tai pat laikā Senāts atzinis, ka Satversmes 92.pantā noteikto personas pamattiesību nodrošināšana ir svarīgāka par iepriekš aprakstīto tiesu kompetences nošķiršanas jautājumu, tāpēc Senāts uzskatīja par nepieciešamu turpināt ierosinātās lietas izskatīšanu.
Senāts spriedumā par nepamatotu atzinis AM kasācijas sūdzības argumentu, ka valsts obligātā apdrošināšana ietver arī morālā kaitējuma atlīdzinājumu.
Kompensācija bojāgājušo karavīru neatraidāmajiem mantiniekiem ir viens no karavīru sociālo garantiju elementiem. Militārā dienesta likumā noteiktajām izmaksājamām apdrošināšanas atlīdzības vai apdrošināšanas kompensācijas summām nebija precīzi noteikts šo izmaksu mērķis un to neatklāj arī pašreizējais normatīvais regulējums, tāpēc Senāts neuzskata par iespējamu minēto normu tulkot paplašinoši, ietverot tajā arī atlīdzinājumu par morālo kaitējumu.
Tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas privātpersonai nodarīts ar valsts pārvaldes iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību, izriet no Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma, kas noteic, ka morālā kaitējuma atlīdzinājumu nosaka apmērā līdz 3 000 latiem.
Ja nodarīts smags morālais kaitējums, atlīdzinājumu var noteikt apmērā līdz 5 000 latiem, bet, ja nodarīts kaitējums dzīvībai vai sevišķi smags kaitējums veselībai, maksimālais atlīdzinājuma apmērs var būt līdz 20 000 latiem.
Līdz ar to Senāts atzinis par pamatotu apelācijas instances tiesas noteikto atlīdzinājumu bojā gājušā karavīra atraitnei un dēlam 20 000 latu apmērā.