Par "Latvijas gada monētu 2012" atzīts pagājušajā gadā atkārtoti nokaltais mākslinieka Riharda Zariņa "Sudraba pieclatnieks", ziņo "Nozare.lv"
Jubilejas monēta "Sudraba pieclatnieks" tika laista apgrozībā pērn, sagaidot centrālās bankas un lata 90 gadus. "Sudraba pieclatnieku" kopējā tirāža bija 10 000 monētu, kas tika strauji izpirkta.
Latvijas Bankas Monētu dizaina komisijas locekle, Latvijas Bankas Monētu daļas vadītāja Maruta Brūkle atzina, ka šī jubilejas monēta radīja bezprecedenta situāciju pie Latvijas Bankas kasēm, tādējādi sabiedrība par šo monētu bija nobalsojusi vēl pirms aptaujas par gada monētu.
Jubilejas piecu latu monēta kalta, izmantojot oriģinālās 1929.gada galvanoplastikas formas, kas lietotas, šādu monētu kaļot 1929., 1931. un 1932.gadā.
Monētas mākslinieks Zariņš piecu latu sudraba monētas aversā lika Latvijas valsts lielo ģerboni, kura zīmējumu darinājis 1921.gadā, būdams Valstspapīru spiestuves pārvaldnieks, par pamatu ņemot grafiķa Vilhelma Krūmiņa (1891-1959) projektu. Monētas reversam Zariņš izvēlējās latviešu tautumeitas tēlu kā tautas darba tikuma un ētiskās skaidrības simbolu. Tīkamā mākslinieciskā veidojuma un vērtības dēļ piecu latu sudraba monēta savulaik kļuva īpaši populāra. Tās galvenais tēls ieguva papildu simbolisku nozīmi - līdzīgu Mātei Latvijai Brāļu kapos un brīvības tēlam Brīvības pieminekļa smailē. Šo monētu dāvināja bērniem un bērnubērniem, glabāja un krāja nebaltām dienām.
Atjaunotā lata 20 gadu jubilejai veltīto pasākumu gaitā veiktajā sabiedrības aptaujā "Mana monēta" iedzīvotāji visbiežāk no 92 Latvijas jubilejas un piemiņas monētām minējuši "Dzintara monētu". 2010.gadā Somijas kaltuvē "Rahapaja Oy" izgatavotās sudraba monētas, kurā iestrādāts dzintars, autors ir mākslinieks Aigars Bikše.
Otrā biežāk nosauktā ir Latvijas 75 gadu jubilejai veltītā 100 latu monēta, bet trešā - "Laimes monēta", biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Latvijas Bankā.
Balsojumā internetā un lata dizainam veltītajā multimediālajā izstādē "Ls • 20. Nacionālās valūtas mākslas gadi" kopā piedalījās 8013 balsotāji, un par derīgiem atzīti 7692 balsojumi.
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, nosaucot tautas balsojumā uzvarējušo monētu, atzina, ka "eksperti ir svarīgi, bet vislabāk ir paprasīt viedokli tautai". Centrālās bankas prezidents arī atzina, ka te varētu uzdot jautājumu, kāpēc tautai netiek vaicāts viedoklis par eiro. Un vienlaikus viņš pats arī atbildēja uz šo jautājumu, sakot: "Bet mēs prasījām."
Otrdien tika paziņoti arī ekspertu grupas izvēlētie uzvarētāji divās nominācijās - "Pārsteiguma monēta" jeb inovatīvākā monēta un "Iedvesmas monēta" jeb mākslinieciski augstvērtīgākā monēta.
Latvijas Banka rīkoja ekspertu grupas aptauju, lai noskaidrotu Latvijas ekspertu - mākslinieku, vēsturnieku, kolekcionāru, uzņēmēju, mūziķu, arhitektu, kultūras darbinieku un citu - viedokli, kura no 20 gadu laikā kaltajām lata jubilejas un piemiņas monētām būtu saucama par neparastāko monētu jeb "Pārsteiguma monētu" un kura - par mākslinieciski augstvērtīgāko monētu jeb "Iedvesmas monētu".
Eksperti par "Pārsteiguma monētu" nosaukuši mākslinieku Gunāra Cīlīša un Jāņa Strupuļa veidoto monētu "Millennium", otrajā vietā ir "Dzintara monēta", trešajā vietā - monēta "Rīgas Tehniskā universitāte". Savukārt par mākslinieciski izcilāko atzīta "Latvijas monēta", kuras autors ir Teodors Zaļkalns, bet ģipša modeli kalšanai pēc autora veidojuma sagatavojusi Ligita Franckeviča. Nominācijā "Iedvesmas monēta" otrajā vietā ierindojusies "Likteņa monēta", bet trešajā - monēta "Millennium".
Kopš lata atjaunošanas Latvijas Banka izlaidusi 92 jubilejas un piemiņas monētas, kas pēc formas ir nauda, bet pēc būtības - miniatūrs mākslas darbs, veltīts Latvijas vērtībām - notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, mūsu kultūras zīmēm.
Latvijas Banka vakar godināja māksliniekus, kas veidojuši lata monētas.