Necīnīties pret pirātismu nozīmē attīstīt ēnu ekonomiku un mazināt nodokļu ienākumus, piektdien diskusijā par intelektuālā īpašuma aizsardzību izteicās BSA (The Software Alliance) pārstāve Latvijā Ingrīda Veikša.
Tikmēr Kultūras ministrijas (KM) pārstāvis Rihards Gulbis norādīja, ka tendences liecina par lielāku kultūras nodrošināšanu sabiedrībai, ieviešot legālu piedāvājumu, kā arī mudināja nodrošināt taisnīgu atlīdzību radošā darba veicējiem, un te sava loma ir tieši intelektuālā īpašuma aizsardzībai. Gulbis papildināja, ka ļoti svarīga ir dažādu izglītojošu pasākumu veicināšana, lai radītu izpratni par autotiesībām kultūras nozarē.
Valdis Birkavs, kas pārstāv Datorprogrammu autortiesību apvienību (DAA), diskusijā teica, ka izpratne par intelektuālā īpašauma aizsardzību ir ievērojami pieaugusi, bet riska zona tiem, kas pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, šajos gados ir kļuvusi lielāka.
Birkavs minēja, ka šīs problēmas risināšanā arvien vairāk ir jāiesaista valsts iestādes, tostarp Uzņēmumu reģistrs, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Kopumā viņš secināja, ka šajā jomā pēdējo gadu laikā ir noiets būtisks ceļš, kaut arī lēns.
Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) valdes locekle Elita Mīlgrāve skaidroja, ka Latvijā intelektuālais īpašums ir piedzimis kā bērns ar iedzimtu slimību un ir jāpieliek lielas pūles, lai šo slimību dziedinātu, jo izpratnes par to, ka par intelektuālo īpašumu kādam ir jāsaņem atlīdzība, vēl nav.
Mīlgrāve atzina, ka problēmas ir arī Autortiesību likuma izmantošanā un piemērošanā, nevis pašā likumā. Tāpat viņa aicināja pievērst lielāku uzmanību tam, kāda paaudze patlaban aug Latvijā, - vai jaunieši saprot, kas ir intelektuālais īpašums. Viņa izteica cerību, ka nākamajā reizē diskusijā piedalīsies arī izglītības un zinātnes ministrs.
Viņa uzsvēra, ka intelektuālā īpašuma radītāji - ierakstu kompānijas un mākslinieki - arī ir ekonomikas sastāvdaļa, aicinot skaidrot, ka, lietojot to, ko mākslinieki ir radījuši, ir jāmaksā, lai rastos jauni darbi.
"Ir ārkārtīgi svarīga autortiesību jomas stabilizēšana," pauda Mīlgrāve, cerot, ka Tieslietu ministrija patiešām spēs izveidot Intelektuālā īpašuma biroju.
Ja nav nodrošināta aizsardzība, tad mēs neko jaunu nespēsim radīt, - ir jābūt stabilam pamatam šeit, lai mēs varētu konkurēt ar pasauli, sacīja Mīlgrāve.
Veikša piekrita, ka māksla neapšaubāmi pieder tautai, bet tikai tad, ja par to ir attiecīgi samaksāts tiesību īpašniekiem. Arī viņa pauda pārliecību, ka tieši izglītības trūkuma dēļ vēl joprojām pastāv arhaiska izpratne par to, ka intelektuālais īpašums ir lieta, kuru var paņemt ikviens, pie tam vēl tehniski to ir viegli paņemt un palikt nesodītam.
Viņa arī norādīja uz nenovēršamo kaitējumu, ko ekonomikai rada datorprogrammu pirātisms, kā arī tas ļoti būtiski kropļo konkurenci.
"Latvijā 54% gadījumu tiek lietotas nelegālās datorprogrammas. Civilizētajās valstīs šis skaitlis ir daudz mazāks, tostarp ASV tie ir 19%," sacīja Veikša, skaidrojot, ka datorprogrammu izmantošana Latvijā ir ļoti pirātiska.
Veikša arī uzsvēra, ka par intelektuālo īpašumu ir nepieciešams mācīt skolās un arī vidusskolēniem, kā arī augstskolās, kur juristiem to vajadzētu ieviest kā obligāto priekšmetu.
Kā problēmu viņa minēja arī tiesnešu mazo izpratni par intelektuālo īpašumu, bet jautājumos par datorprogrammām tiek aicināti eskperti, jo tiesas nespēj sekot līdzi jaunajām attīstības tendencēm un ir ļoti dažāda izpratne par aizsargāšanas nepieciešamību.