Jautājums par īpašumu kadastrālo vērtību Latvijā vienmēr ir bijis aktuāls – galvenokārt tāpēc, ka saistībā ar to tā īsti nekad nav bijis kārtības. Tā dēvētajos treknajos gados valstij un pašvaldībām piederošie īpašumi tika iznomāti par noteiktu procentu no kadastrālās vērtības, kas bija nesamērīgi zemāka pa to reālo tirgus cenu.
Kad atbildīgās valsts iestādes beidzot attapās un kadastrālās vērtības pārskatīja, būtiski tās palielinot, bija jau pienācis ekonomiskās krīzes laiks, un daļa uzņēmēju, kas iepriekšējos gados bija noslēguši attiecīgos īres līgumus, vairs nespēja pildīt savas saistības.
Īsi sakot, kadastrālo vērtību jautājums mūsu valstī allaž ir ticis risināts, vadoties pēc principa «no viena grāvja – otrā», turklāt totāli nemācoties no iepriekšējos gados pieļautajām kļūdām. Arī šobrīd...
Jau nākamgad ir paredzēts veikt īpašumu kadastrālo vērtību pārskatīšanu lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, to palielinot aptuveni par 13%. Problēma slēpjas apstāklī, ka tieši no kadstrālās vērtības Latvijā tiek aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN). Tātad, palielinot nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību, ir jārēķinās, ka lauksaimniekiem būs jāmaksā ievērojami lielāks NĪN. Protams, var teikt, ka lauksaimnieciski izmantojamo zemju vērtība pēdējā laikā ir pieaugusi – tā ir taisnība. Tomēr būtiski ir saprast ne tikai faktus, bet arī to iemeslus. Ir dažādi apstākļi, kuru iespaidā tirgū ir visai liels pieprasījums pēc šāda veida īpašumiem, un tādējādi arī ir cēlusies to cena. Savukārt NĪN jāmaksā lauksaimniekiem, kuri zemi negrasās pārdot, tādējādi nopelnot. Citiem vārdiem sakot, sperot attiecīgo soli, tiks palielinātas lauksaimnieku ražošanas izmaksas. Jā, var teikt, ka jebkuram uzņēmējam, arī zemniekam ir iespēja ražošanas izmaksu pieaugumu iekļaut cenā, taču viss nav tik vienkārši.
Pirmkārt, jāsaprot, ka tā dēvētais Latvijas veiksmes stāsts patērētāju makos vēl nav atspoguļojies, proti, iedzīvotāju maksātspēja neļauj paaugstināt cenas. Otrkārt, nevajag aizmirst, ka dzīvojam globālas konkurences apstākļos, turklāt Latvijas tirgus ir visnotaļ neaizsargāts. Respektīvi, palielinot pārtikas cenas, jārēķinās, ka to nekavējoties izmantos Lietuvas, Igaunijas un, iespējams, vēl vienas otras Eiropas valsts uzņēmēji.
Savukārt atbildīgajām iestādēm, kas nonākušas pie attiecīgās idejas, acīmredzot kārtējo reizi jāatgādina sen ziņnāma patiesība, ka, palielinot īpašumu kadastrālo vērtību par 13%, ienākumi NĪN veidā nebūt nepieaugs tieši šādā apmērā – ieguvums būs mazāks, jo ne visi spēs samaksāt prasītās summas. It īpaši tas attiecas uz mazajiem lauksiamniekiem, kuru darbības moto joprojām ir «no rokas mutē!». Tātad īpašumu kadastrālās vērtības palielināšanas prognozējamie «ieguvumi» ir mazāks ienākumu pieaugums NĪN veidā, nekā acīmredzot tiek plānots, kā arī trieciens pa Latvijas lauksaimniecības nozari kopumā. Citiem vārdiem sakot, šis ir kārtējais stāsts par to, ka, plānojot vienu soli uz piekšu, būtu vismaz jāpaskatās, vai nākamie divi jau nenozīmēs atrašanos dziļā dubļupeļķē.