Nepilsoņi ikdienā neizjūt būtiskas neērtības saistībā ar to, ka nav Latvijas pilsoņi, ziņo "Baltijas Sociālo zinātņu institūts".
Kā informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Naturalizācijas pārvaldes vadītājs Igors Gorbunovs, trešo valstu valstspiederīgie fokusa grupu diskusijās norādīja, ka apsver iespēju iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā, savukārt nepilsoņi pārsvarā atzina, ka kādreiz ir apsvēruši Latvijas pilsonības iegūšanu, taču kaut kādu iemeslu dēļ no šīs domas atteikušies un pieraduši pie pašreizējās situācijas.
Pētījumā atklājies, ka trešo valstu valstspiederīgie, kuri Latvijā ir ieradušies pēdējo desmit gadu laikā, ir labāk informēti par latviešu valodas apguves iespējām, nekā nepilsoņi. Vienlaikus izgaismojušās vairākas problēmas, kas saistītas ar latviešu valodas apguvi. Pirmkārt, latviešu valodas bezmaksas kursu nepietiekamība, otrkārt, atsevišķu bezmaksas kursu kvalitāte, treškārt, iespēju trūkums turpināt latviešu valodas apmācību pēc kursu noslēguma.
Galu galā nepietiekamās latviešu valodas zināšanas cilvēkiem rada nedrošības sajūtu kārtot naturalizācijas eksāmenus, secināts pētījumā.
Kvalitatīvais pētījums "Par trešo valstu valstspiederīgo un Latvijas nepilsoņu viedokli par Latvijas pilsonību un iemesliem, kas veicina vai kavē pilsonības iegūšanu" tika veikts, PMLP īstenojot Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda 2011.gada programmas projektu "Informatīva atbalsta nodrošināšana trešo valstu valstspiederīgajiem par Latvijas pilsonības iegūšanas iespējām".
Pētījuma mērķa grupa bija iespējamie Latvijas pilsonības pretendenti - trešo valstu pilsoņi, kuri legāli uzturas Latvijas teritorijā vismaz piecus gadus un kuriem ir pastāvīga uzturēšanās atļauja, kā arī Latvijas nepilsoņi - personas, kurām ir tiesības iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā.
Pētījuma metode bija fokusa grupu diskusijas. Kopumā tika organizētas trīs fokusa grupu diskusijas, kuras notika Rīgā, Liepājā un Daugavpilī.