Studiju programmu akreditācijas procesa ieilgšana rada aizvien lielākas bažas, ka daudzi studenti nesaņems pilntiesīgus diplomus.
To, ka šīm bažām ir pamats, liecina fakts, ka joprojām nav noslēgts līgums starp Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Vācijas Augstākās izglītības akreditācijas aģentūru ASIIN, kam vajadzēja kūrēt šo procesu.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā augstākās izglītības sistēmā strādājošie pauda satraukumu par akreditācijas procesa kavēšanos, kas situāciju padara aizvien nopietnāku. Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētāja vietniece Tatjana Volkova vērsa uzmanību uz to, ka valstī ir 190 studiju programmas, kas nav akreditētas: «Situācija ir saspringta. Tūlīt beigsies akreditācijas termiņi, un tas nozīmē, ka šajās programmās nevarēs uzņemt jaunus studentus, arī esošie studenti tiek turēti neskaidrībā par savu nākotni.» Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš atzina, ka daudzi apsver iespēju nestudēt neakreditētās programmās, tāpēc ir paredzama liela studentu aizplūšanu no Latvijas. Liepājas universitātes rektors Jānis Rimšāns piebilda, ka daudzi nolēmuši ņemt akadēmisko gadu, kamēr tiks skaidrībā.
Komisijas locekļiem un augstskolu rektoriem radās jautājums, kāpēc nesākt plānu B un neizmantot AIP rīkotā vērtējuma rezultātus vai arī akreditācijai piesaistīt vietējo organizāciju. Kāpēc tik dzelžaini jāturas pie vācu aģentūras, ko M. Auziņš nosauca par «dārgu sekretariātu»?
IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā Inese Stūre taisnojās, ka akreditācija ieilgst tāpēc, ka joprojām nav parakstīts līgums ar Vācijas aģentūru, un tas noticis no IZM neatkarīgu iemeslu dēļ. Viņa pat pieļāva iespēju, ka līgumu vispār varētu neparakstīt. Ja tas tiešām notiks, IZM pat apsver iespēju izvēlēt akreditācijas procesa kūrētāju bez konkursa. Lielāka skaidrība radīšoties tuvāko nedēļu laikā.