Lai gan pēc referenduma par krievu valodu kā otru valsts valodu 18.februārī apritēs gads, Saeimā pārstāvēto partiju līderi atzīst, ka situācija integrācijas un sabiedrības saliedētības jomā būtiski nav mainījusies un varētu vēlēties labākus rezultātus šajā jautājumā.
Aģentūras LETA aptaujātie valdošās koalīcijas pārstāvji gan norāda uz likumu grozījumiem un citām iniciatīvām, kas šajā laikā īstenotas. Tomēr politiķi daļēji piekrīt, ka vēlētos sasniegt labāku rezultātu integrācijas un sabiedrības saliedēšanas jomā.
"Reformu partijas" (RP) frakcijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka līdz ar Pilsonības likuma grozījumu pieņemšanu nepilsoņu bērniem tiks atvieglota pilsonības piešķiršana.
"Diemžēl [netika panākta] automātiska pilsonības piešķiršana, bet tomēr šis process būs būtiski atvieglots, jo nebūs nepieciešama abu vecāku piekrišana," skaidroja Dombrovskis. Iecerētie likuma grozījumi paredz, ka bērnu kā pilsoni varēs reģistrēt viens no vecākiem līdz ar dzimšanas fakta reģistrāciju.
Uz jautājumu, vai viņš atzīst, ka kopš valodu referenduma nav paveikts neviens darbs, RP frakcijas vadītājs atbildēja, ka Pilsonības likuma grozījumu izvērtēšana norit pārāk lēni.
"Nevaru piekrist, ka nekas nav paveikts. Protams, mēs gribētu paveikt daudz vairāk," piebilda politiķis, kurš tā arī nevarēja nosaukt konkrētu līdz galam novestu lietu, kas būtiski uzlabotu integrācijas jomu.
Savukārt Saeimas priekšsēdētāja un "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa uzsver, ka rezultātu nevar panākt "vienā dienā", un darbs šajā jomā jāturpina pakāpeniski un mērķtiecīgi. Viņa uzskata, ka, vērtējot notikumus pirms gada, jāatceras, ka 270 tūkstoši iedzīvotāju bija par to, ka krievu valodai jāpiešķir valsts valodas statuss, bet vairāk nekā 800 tūkstoši iedzīvotāju tomēr izteica nepārprotamu atbalstu latviešu valodai kā vienīgai valsts valodai. Tāpēc runājot par paveikto, jāvērtē izdarītais abu šo iedzīvotāju grupu labā.
Uzskaitot gada laikā paveikto, Āboltiņa atgādina Konstitucionālo tiesību komisijas un Satversmes tiesas atzinumus, ka ne par visiem jautājumiem var rīkot referendumu, un to, ka Satversmē ir vērtības, kas ir neaizskaramas. Tāpat viņa min grozījumus referendumu ierosināšanas kārtībā, kas gan tika pretrunīgi vērtēti, bet tajos ir norma par Centrālās vēlēšanu komisijas tiesībām vērtēt iesniegto likumprojektu atbilstību Satversmei.
"Tas neļaus spēlēties ar sabiedrības noskaņojumu un Satversmes pamatvērtībām," akcentē Āboltiņa. Tāpat politiķe vērš uzmanību, ka tiek īstenoti integrācijas plānā paredzēti pasākumi.
Kritiskāk par paveikto integrācijas jautājumā ir nacionālās apvienības (NA) VL-TB/LNNK frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis: "Domāju, ka kaut kādi formāli pasākumi notiek, bet būtiski diez vai kaut kas ir mainījies."
Tikmēr neatkarīgais deputāts Klāvs Olšteins, taujāts, kāpēc koalīcija nav izdarījusi pēc valodas referenduma solīto, lai Latvija nebūtu divkopienu valsts, norādīja, ka politiķi nebūs tie, kas atrisinās šo problēmu, jo politiķi drīzāk var situāciju vēl vairāk sabojāt, kurinot šos jautājumus. Viņi nevar "radīt brīnumzālīti likuma izpratnē, kas ļaus sabiedrībai saliedēties".
Savukārt Saeimas opozīciju pārstāvošās partijas - Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un politiskā apvienība "Saskaņas centrs" (SC) uzskata, ka integrācijas jomā gada laikā nekas ievērojams nav paveikts. Tomēr, paužot šādu viedokli, abas partijas galvenokārt norāda uz valdošās koalīcijas politiķu neizdarīto.
Piemēram, ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis pārmetumus raida valdošas koalīcijas politiķei Sarmītei Ēlertei (V), kuras viens no uzdevumiem pirms kandidēšanas pašvaldības vēlēšanās bija integrācijas politikas izstrāde, darbojoties kā Ministru prezidenta Valda Dombrovska padomniecei. Mākslīgi nevienu saliedēt un integrēt nav iespējams, un ir skaidrs, ka Latvijā ir dažādu cilvēku kopienas, skaidroja politiķis.
Viskritiskāk par situāciju integrācijas jomā izsakās SC frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.
"Darīts viss pretējais no valdošās koalīcijas puses. Viss, kas šķeļ, kas pretnostata Latvijas sabiedrības daļas," sacīja politiķis.
Pārmetot valdošai koalīcijai bezdarbību, Urbanovičs uzsver, ka pēc referenduma "lielākais nenotikums" bija tas, ka netika izdarīti secinājumi, analizēts, kas un kāpēc notika, līdz ar to nevarēja sagaidīt arī kādu rīcību. Taujāts par SC paveikto, lai veicinātu integrāciju, Urbanovičs atzīmēja to, ka SC mudināja valdošo koalīciju "nebūt tik uzpūtīgai un paanalizēt situāciju".