Uz iedzīvotāju ienākumu nodokli, kas ir galvenais pašvaldību ienākumu avots, piesakās arvien vairāk tīkotāju, un pirms vēlēšanām jaunas «politikas iniciatīvas» var atkal paplucināt pilsētu un novadu budžetus.
Nozaru ministrijas savus izdevumus cenšas uzgrūst pašvaldībām – piemēram, liek nodrošināt bezmaksas izglītību un samazināt IIN par jaunieviešamā veselības nodokļa tiesu. Tāpēc Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) prasa precīzi iezīmēt pašvaldībām pienākošos budžeta daļu ilgtermiņā. Nepiekrītot LPS piedāvātajām proporcijām, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tomēr konceptuāli apsolījis, ka pašvaldību ienākumu līkne vairs nebūs pretēja iekšzemes kopprodukta kāpumam.
Uzstājoties vakar LPS domes sēdē 117 pašvaldību mēru un viņu vietnieku auditorijā, premjers gan smieklīgi pārteicās: «Varu apsolīt, ka nodrošināsim sabalansētu pieaugumu valsts un pašvaldību budžetiem, un pašvaldību budžeti neaugs ātrāk par valsts budžetu.» Smejoties par šo pārteikšanos, premjers piebilda: «To mēs jau tagad varam.» Taču būtībā nekā smieklīga tur nav, jo pēdējos pāris gadus valdība nemitīgi lielās ar iziešanu no krīzes un valsts ienākumu kāpumu, kamēr iedzīvotāju labklājībā tas neatspoguļojas, un arī pēdējos divos gados pašvaldību ienākumi turpinājuši samazināties.
Tāpēc pašvaldības prasa cieti noteikt, ka pašvaldību pašu resursi nav mazāki par 25% no nodokļu ieņēmumiem valsts konsolidētajā kopbudžetā. Un otrkārt, ka pašvaldību daļa valsts konsolidētajā kopbudžetā nav mazāka par vienu trešdaļu.
Pie šādiem noteikumiem, kā skaidro savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, «ja valstij ies labi, proporcionāli arī mums ies labi. Ja valstij ies slikti, arī mums ies slikti». Viņš atgādināja, ka pašvaldības solidarizējās ar valsti, kad tā krīzes apstākļos nonāca finanšu grūtībās, bet «problēmas sākās, kad valstij sāka iet labi». Tad solidaritāte tika aizmirsta.
Premjers skaidro, ka divos pēdējos – augšupejas – gados šo principu nebija iespējams nodrošināt, jo vajadzēja samazināt budžeta deficītu, bet pašlaik tas ir izdarāms. Formulējumu gan Ministru prezidents piedāvā citu – acīmredzot finansiāli mazāk ietilpīgu: pašvaldību budžetu ieņēmumi aug tādā pašā tempā kā valsts izdevumi pamatfunkciju veikšanai.
Uz citu būtisku prasību – laikus plānot nākamā gada budžetu, premjers gan teica kategorisku «nē». Tas nozīmē, ka pašvaldību vajadzības tiks apmierinātas pēc pārpalikuma principa. Vispirms budžetā ieplānos ministriju vajadzības, politiķu sacerētas vajadzīgas un nevajadzīgas reformas, un, kas beigās paliks pāri – tas tiks pašvaldībām, un droši vien atkal komplektā ar jauniem pienākumiem. «Tāpēc mēs gribam runāt tagad, nevis piecas minūtes pirms budžeta pieņemšanas Saeimā,» premjeram teica A. Jaunsleinis.
Savukārt premjers atbildēja, ka sarunas varēs sākties tikai pēc tam, kad būs saņemti visi budžeta pieprasījumi – tātad uz rudens pusi: «Runāt par budžetu nevar atrauti no budžeta. Daudzi to gribētu, visas nozares. Bet uz šādu principu mēs nevaram iet – tagad ātri kaut ko pielemt, un tad jau kaut kā.» Tātad ātri viss notiks rudenī.