Pilsētas skolu parlamentam šā gada janvārī apritēja 15 gadi. Par to, kā attīstījās pilsētas jauniešu darbība, ko viņi ir sasnieguši, portālam Gorod.lv pastāstīja parlamenta koordinatore Tatjana Smirnova.
- Tatjana, pastāstiet, lūdzu, ar ko viss sākās?
- Skolas parlamenta darbība aizsākās Jaunrades namā „Jaunībā” – 1998.gadā darbojās šāda organizācija. Toreiz parlamentā darbojās gan skolu, gan arodskolu pārstāvji, mēs aicinājām veidot skolas parlamentus, kuri tiktu iekļauti mūsu organizācijā. Skolu parlamenta izveides datums ir 14.janvāris – Vecais Jaunais gads.
- Pastāstiet, kas šajos 15 gados tika paveikts?
- Sakarā ar jubileju jaunieši apkopoja statistikas datus – 15 gadu laikā parlamentu vadīja 14 cilvēki, padomē darbojās 94 cilvēki, kopējais parlamenta dalībnieku skaits – 414 cilvēki, tika organizēti 285 pasākumi, tostarp 31 nometne, 65 izklaides pasākumi. Un, kā viņi paziņoja, jokojot, „Tatjana Smirnova pavadīja 5475 negulētās naktis, uztraucoties par mums”.
- Tatjana, sakiet, lūdzu, kādi pasākumi bija visspilgtākie un palika atmiņā?
- Visspilgtākie pasākumi ir tie, kuri kopš 1999.gada kļuva par tradicionālajiem pasākumiem. Piemēram, „Aktīvākais skolas skolnieks”, kurā tiek izvēlēts aktīvākais skolas parlamenta dalībnieks, pasākums notiek katru gadu maija mēnesī, tiek izvirzītas dažādas nominācijas un apbalvoti aktīvākie skolnieki, kuri apliecinājuši sevi skolu parlamentos. Plašs pasākums ir kopš 1999.gada rīkotais konkurss „DIVA”, tas netika rīkots tikai vienu gadu – 2010.gadā sakarā ar krīzi. Šogad konkurss notiks 13.reizi. Tiek rīkots arī skolu avīžu konkurss.
Decembrī parasti tiek rīkotas labdarības akcijas – bērniem-invalīdiem, bērniem ar speciālām vajadzībām, bāreņiem, daudzbērnu ģimenēm domātie pasākumi ar eglīti, Salaveča un pasaku tēlu piedalīšanos, un, protam, dāvanām.
Vēl viens pasākums – „Mana Latvija” – tiek rīkots ceturto klašu skolēniem un veltīts Latvijas neatkarības gadadienai, tāpēc norisinās novembrī. Tiek sagatavoti jautājumi par Daugavpili un Latviju, uzdevumi un konkursi. Un, protams, nometnes – pasākumi, kuri tiek rīkoti līdz šim laikam.
Pārējie pasākumi tiek rīkoti tikai dažas reizes, piemēram, piecu gadu laikā tiek rīkots kinokonkurss.
- Vai jauniešiem patīk piedalīties dažāda veida projektos – kādi projekti tika realizēti?
- 2010.gadā sagatavojām projektu sadarbībā ar Sarkano Krustu un organizāciju „Portos” – nedēļas laikā tika rīkotas dažādas akcijas, piemēram, „Mana prieka puķe” – Vienības laukumā visi interesenti atnesa puķes podiņos, varēja apmainīties savā starpā vai projekta ietvaros cepām cepumus, ar kuriem cienājām garāmgājējus.
15 gadu laikā tika realizēti vairāki sadarbības projekti ar ārzemju jauniešu organizācijām. Piemēram, sadarbojāmies ar Krievijas pilsētu Jaroslavļu, kurā tika rīkots festivāls „Krievu ziema”. 2009.gada vasarā realizējām sadarbības projektus ar Franciju, Lietuvu un Poliju. Mūsu parlamenta pārstāvji apmeklēja Izraeli, vēlāk izraēlieši ar vizīti apmeklēja Daugavpili.
Rudenī tika realizēts vēl viens starptautiskais projekts sadarbībā ar Lietuvu un Krieviju, tāpēc maijā tiek plānots izstrādāt vēl vienu līdzīgu projektu, kuru varētu realizēt rudenī.
Katru gadu apmeklējam Draudzības kurgānu, kur tiek organizēta nometne „Be-La-Rusj”. Nedēļas laikā nometnes ietvaros notiek kultūras un sporta pasākumi.
Augusta beigās mēs rīkojam parlamenta nometni, kurā tiek izdarīts gada kopsavilkums un plānoti jauni pasākumi, protams, arī atpūšamies, jo gada laikā jaunieši darbojas ļoti aktīvi.
- Tatjana, sakiet, lūdzu, vai parlamenta darbs ir strukturēts?
- Jā, esam iesaistīti piecās programmās – patriotiskajā, kultūras, sociālajā, intelektuālajā, sporta. Pašlaik parlamentā darbojas 35 cilvēki, padomē – 7, mums ir kultūras, korespondences nodaļas, sociālo pētījumu sekcija, kura veic dažāda veida aptaujas, kā arī sabiedrisko pasākumu nodaļa. Šogad notiks karjerai veltītais pasākums – katru mēnesi tiks aicināti dažādu interesantu profesiju pārstāvji.
- Sakiet, lūdzu, vai Jums zināms, ar ko nodarbojas kādreizējie skolu parlamenta aktīvisti?
- Ir cilvēki, kuri joprojām sadarbojas ar mums, ir tie, kuri atrodas ārzemēs, neesmu dzirdējusi, lai kāds no viņiem ieņemtu kādus atbildīgus amatus, bet viņi ir izvēlējušies nopietnas profesijas – strādā bankās, juridiskajā jomā, ekonomikā. Jaunieši saka, ka skolas parlamentā viņi iegūst pieredzi, kas noder dzīvē.
- Rodas iespaids, ka strādāt ar jauniešiem nav grūti – vai tā tas ir?
- Jāsaka, ka grūtības ir vienmēr, it īpaši, ja tiek aizsākts kas jauns. Sākotnēji tas bija jautājums, kā piesaistīt aktīvus jauniešus, vēlāk – kā viņus noturēt. Saskarāmies ar grūtībām, kas ir saistītas ar organizētību, disciplīnu, bet jaunieši iesaistās parlamenta darbā un paliek, turklāt tas ir prestiža jautājums – ieņemt kādu atbildīgu amatu.