Domāju, ka ziņa par to, ka cenu līmenis janvārī pret decembri ir pazeminājies par 0,2% un gada inflācija ir nokritusies līdz tikai 0,6%, radīs tādu neticību, skepsi un nievas kā reti kura ziņa par ekonomiku, grūtsirdīgs par līdzpilsoņu potenciālajiem komentāriem par Latvijas ekonomikas sniegumu ir DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Taču viņš norāda, ka nav nekāda pamata apšaubīt šo datu ticamību. «Jā, šobrīd avīzes ir pilnas ar ziņām par «šokējošajiem» apkures rēķiniem, februārī saņemtie noteikti kļūs vēl šokējošāki. Nav šaubu, ka daļai iedzīvotāju apkures izmaksas ir liela problēma un tur nav ko ironizēt. Taču jāņem vērā arī tas, ka siltumenerģija veido vien 4,5% no patēriņa groza, kuru CSP ir tikko atjaunojusi, pērn šis īpatsvars bija vēl zemāks,» skaidro ekonomikas procesu pētnieks.
Viņš piebilst, ka daļai cilvēku apkure veido krietni augstāku daļu no izdevumiem. Esot jāņem vērā arī tas, ka daudzi patērētāji vispār nepērk tirgū siltumu, viņi pērk malku, gāzi, granulas un citus kurināmos, un tie šajos procentos neietilpst. Enerģijai kopā, atskaitot transporta degvielu, mājsaimniecības Latvijā tērē 10,6% kopējo izdevumu, kopā ar degvielu tie ir jau 17,2%, bet citiem enerģijas veidiem cenas gada laikā ir svārstījušās 1% ietvaros.
Pie eksperta teiktā jāpiebilst, ka lielo apkures rēķinu pamatā ir arī meteoroloģiskās nianses. Tā, piemēram, iepriekšējās ziemas sākums bija ievērojami siltāks nekā šai bargākā gada laika sezonai. Piemēram, 2011. gada decembrī vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,1 grāds pēc Celsija skalas, kamēr 2012. gadā šis skaitlis bija nokrities līdz -4,8 grādiem. Līdz ar to siltuma jaudas viena kvadrātmetra apsildei ir lielākas nekā gadu iepriekš, kas savukārt iedzīvotājiem liek pastkastītēs atrast lielākus rēķinus neka iepriekš.
P. Strautiņš piebilst, ka lai arī lielu cenu kāpumu pret decembri prognožu vairākums janvārim neparedzēja, virzība ir notikusi pretējā virzienā un jaunāko datu gaismā arī prognozes 2013.gada kopējai inflācijai jeb apmēram 2% jau sāk izskatīties nedaudz par augstu. Iemesli straujam cenu kāpumam gada pārējos mēnešos arī nav redzami, ja neskaita diezgan straujo vispārējo ekonomikas izaugsmi.
Latvijas Bankā uzskata, ka 2013. gada vidējās inflācijas līmenis, visticamāk, būs zemāks nekā pērn un nepārsniegs 2% - daļēji bāzes faktoru ietekmē (piemēram, pārtikas un energoresursu cenu dinamika salīdzinājumā ar to, kāda tā bija pērn atsevišķos mēnešos), bet daļēji arī nedaudz lēnākas gaidāmās tautsaimniecības izaugsmes dēļ.
Tikmēr patērētājiem ļoti optimistisku prognozi sniedz SEB banka. Saskaņā ar šīs bankas makroekonomikas eksperta Daiņa Gašpuiša prognozēm, šogad inflācija bus ap 1,4%. Savukārt Ekonomikas ministrija prognozē, ka kopumā 2013.gadā sagaidāma mērena cenu dinamika 1,5% robežās.