Iekšlietu ministrija (IeM) un tās iestādes nenodrošina pareizu maksas pakalpojumu izcenojumu un normatīvajos aktos noteikto atgūstamo izdevumu aprēķinu un savlaicīgu atgūšanu, kā arī ir pieļāvušas normatīvo aktu pārkāpumus, piemēram, nepamatoti iekasējot maksu par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).
Revīzijā secināts, ka Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA), aprēķinot administratīvo pārkāpumu lietās izņemto transportlīdzekļu glabāšanas izdevumus, ir nepamatoti palielinājusi izdevumu apmēru, bet Valsts policija ir nepamatoti saņēmusi maksu par sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu gadījumos, kad šādu pakalpojumu sniegšana par maksu nav paredzēta - sapulču un gājienu laikā, privātu personu automašīnu pavadīšanu, ceļu satiksmes regulēšanu un slēgšanu elektrolīniju remonta, filmu uzņemšanas, ceļu remontu, autobraucēju aptauju laikā.
Kā portāls "Delfi" uzzināja VK, NVA Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāja sagatavotajos lēmumos par transportlīdzekļu glabāšanas izdevumu samaksu par 917 480 latiem iekļautie izdevumi ir bez pamatojuma palielināti.
Visos gadījumos, kad sodītās personas bija apstrīdējušas lēmumus, atgūstamā summa tika samazināta. Piemēram, Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītājs ir pieņēmis lēmumu par izdevumu samaksu par 4620 latiem, bet NVA direktors transportlīdzekļa glabāšanas izdevumus ir samazinājis par 4144 latiem un noteicis atmaksājamo summu 476 latu apmērā. Glabāšanas izdevumi tika samazināti tāpēc, ka transportlīdzekļa realizācija nebija uzsākta normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, bet 518 dienas vēlāk.Revīzijas laikā NVA nebija sagatavojusi un nosūtījusi lēmumus par izdevumu samaksu par 1779 transportlīdzekļiem, kas realizēti laika posmā no 2009.gada 8.decembra līdz 2012.gada 30.jūnijam.
Tāpat IeM padotības iestādes nav izveidojušas pietiekamu kontroles sistēmu, lai nodrošinātu savlaicīgu naudas sodu un alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaužu izdevumu atgūšanu no sodītajām personām un lēmumu nodošanu piespiedu izpildei, kā arī Sodu reģistra dati nav izmantojami samaksas kontrolei.
No 524 izlases kārtībā pārbaudītajiem gadījumiem, kad Sodu reģistrā uzrādīta informācija, ka naudas sodi nav samaksāti un nav nodoti piespiedu izpildei, saskaņā ar administratīvo pārkāpumu lietai pievienotajiem dokumentiem tikai 37 gadījumos jeb 7% gadījumu faktiski nebija uzsākta piespiedu izpilde.
Tāpat IeM Informācijas centra maksājumu apstrādes sistēmā ir uzkrāta informācija par 540 551 maksājumiem par kopumā 47 938 709 latiem, kas nav identificēti.
Revīzijā VK neguva pārliecību, ka pakalpojumi, kas saistīti ar sabiedriskās kārtības nodrošināšanu publiskajos pasākumos, ir sniegti atbilstoši likumā "Par policiju" un "Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā" noteiktajiem mērķiem un kārtībai, kā arī nav iespējams nodalīt Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta funkciju ietvaros īstenotos pasākumus no maksas pakalpojumiem.
Pēc revīzijas „Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu pašu ieņēmumu likumība un valsts nodevu un naudas sodu iekasēšanas atbilstība normatīvo aktu prasībām" IeM ir sniegti 12 ieteikumi, kurus tā apņēmusies ieviest līdz 2013.gada 30.decembrim.