Eiropas Komisija (EK) gatavojas liberalizēt norēķinu karšu tirgu, kā vienu no iespējam apspriežot banku savstarpējas komisijas maksas samazināšanu.
Šis lēmums ietekmēs ne tikai bankas, bet arī tirgotājus un karšu lietotājus, jo no šīs komisijas maksas lieluma ir atkarīga tirgotājam piemērotā nodeva, ko savukārt ietver tirdzniecības uzcenojumā un kuru galarezultātā samaksā pircējs.
Maksājumu kartes ir visparastākais un visbiežāk lietotais elektroniskās maksāšanas instruments privātklientu maksājumos. Eiropas Savienībā ar kartēm tiek veikti trešā daļa maksājumu un šī tendence plešas plašumā. Arī Latvijā maksājumu kartes ir populārs norēķināšanās līdzeklis. Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotā informācija liecina, ka 2012. gada trešā ceturkšņa beigās Latvijā strādājošās bankas bija izsniegušas 2,38 miljonus maksājumu karšu, un tās pieņem 20 730 tirdzniecības vietās. Pērn trešajā ceturksnī ar maksājumu kartēm veikti 33,026 miljoni pirkumu par kopējo summu 496 miljoni latu.
EK ir secinājusi, ka maksājumu karšu straujā izplatība nav veicinājusi ne karšu apkalpošanas izmaksu, ne starpbanku nodevu kritumu. «Šo maksājumu pakalpojumu faktiskās izmaksas bieži ir neskaidras gan patērētājiem, gan tirgotājiem. Patērētāji reti apzinās pilnās izmaksas, tas ir, ne tikai tās izmaksas, kas tiem tieši jāmaksā, bet arī izmaksas maksājumu saņēmējiem – tirgotājiem, kuri savukārt savas darījumu izmaksas parasti ietver piedāvāto preču un pakalpojumu cenās.
Galarezultāts ir tāds, ka visiem patērētājiem vairāk jāmaksā par pirkumu, lai segtu, piemēram, karšu norēķinu reālās izmaksas,» teikts likumdošanas iniciatīvas apspriežamajā Zaļajā grāmatā ceļā uz karšu, interneta un mobilo maksājumu integrētu Eiropas tirgu. Tas mudinājis EK uzsākt likumprojekta izstrādi, lai nodrošinātu lētus un drošus elektronisko maksājumu risinājumus. Kā vienu no iespējām apspriež starpbanku maksājumu nodevas samazināšanu.
EK pārstāvniecības Latvijā preses sekretāre Sanita Jemberga Neatkarīgajai skaidroja, ka starpbanku maksājumu nodevas Eiropas Savienībā regulē Maksājumu pakalpojumu direktīva. Pašlaik EK analizē dažādas iespējas, kā uzlabot etirdzniecību, lai tā kļūtu draudzīgāka maziem un vidējiem uzņēmumiem. «Griestu noteikšana starpbanku maksājumu nodevām ir tikai viena no iespējām, kā uzlabot šo tirgu, un tiek uzklausīti iesaistīto pušu viedokļi. Līdz ar to nav iespējams pateikt, vai EK piedāvās griestu ieviešanu vai ne, – to uzzināsim otrajā ceturksnī,» sacīja S. Jemberga.
Latvijā pieejamas apmēram 167 dažādas maksājumu kartes (gan norēķinu kartes, gan kredītkartes), liecina portāla gudriem.lv apkoptā informācija. Gada maksa par kartes lietošanu svārstās no 2 līdz 1500 latiem gadā, un tikai astoņām kartēm nav paredzēta gada maksa.
Taču tās nav vienīgās kartes izmaksas, kas ir jāsedz kartes lietotājam. Lai gan iepērkoties veikalā, par karšu apstrādi no pircēja neiekasē papildu maksu, tas nenozīmē, ka šis process neko nemaksā.
Banka, kas veikalā nodrošina iespēju norēķināties ar kartēm (ir uzstādījusi savus POS termināļus), maksā citām bankām par iespēju pieņemt maksājumus ar šo citu banku izdotajām kartēm. Savukārt no tirgotājiem banka, kas uzstādījusi POS termināļus, saņem maksu par karšu maksājumu apkalpošanu un POS termināļu izmantošanu.
Tirgotāji šo nodevu ierēķina preces uzcenojumā, un rezultātā par to samaksā pircējs.
Latvijā ar banku kartēm var norēķināties jau apmēram 20 gadus, un visus šos gadus iesaistītās puses – bankas un tirgotāji – paši noteica spēles noteikumus. Konkurences padome, izpētot šo tirgu, 2011. gadā secināja, ka īsti godīgi šie spēles noteikumi nav bijuši, un par aizliegtu vienošanos starp 22 komercbankām par komisijas maksu par karšu norēķiniem un bankomātu pakalpojumiem uzlika šīm bankām naudas sodu kopumā 5,5 miljonu latu apmērā. KP norāda – lai nodrošinātu karšu maksājumus, Latvijā pastāv karšu maksājumu sistēma, kuras izdevumi pamatā tiek segti no to tirgotāju maksājumiem, kas savās tirdzniecības vietās pieņem maksājumu kartes. KP secināja, ka Latvijas banku noteiktais starpbanku maksājums un attiecīgi arī tirgotājiem piemērotais maksājums nav bijis ekonomiski pamatots un nav ticis pielāgots, mainoties tirgus apstākļiem un samazinoties banku izdevumiem. Lai novērstu banku vienošanās negatīvo ietekmi uz konkurenci, pieaugot karšu maksājumu apjomam un banku ienākumiem, maksājumam bija jāsamazinās. Tomēr visu vienošanās laiku, kas pārsniedza astoņus gadus, maksājums bija nemainīgs, tādējādi neļaujot mēroga radīto labumu nodot tirgotājiem.
KP lēmumam nepiekrita 14 bankas un pārsūdzēja KP lēmumu Administratīvajā tiesā. Vēl trīs no šīm bankām – Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle, A/s Norvik banka un a/s Citadele banka – piekrita mierizlīgumam un apņēmās samaksāt soda naudu, Neatkarīgo informēja Konkurences padomes vecākā referente sabiedrisko attiecību jautājumos Inita Kabanova. Mierizlīgums paredz, ka bankas var maksāt samazinātu soda naudu. Pārējās bankas joprojām turpinās tiesvedību – šobrīd tajā tiek gaidīts pirmās instances tiesas spriedums, sacīja I. Kabanova.