Apvienotā Karaliste ir tiesīga lūgt pārmaiņas savās attiecībās ar Eiropu, pavēstījis Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons, norādot, ka vēlētājiem tiks dota «patiesa iespēja» izvēlēties valsts ceļu.
Intervijā medijam BBC D. Kamerons tomēr uzsvēra, ka būšana ārpus Eiropas Savienības (ES) Lielbritānijai nebūtu pareiza izvēle. Savukārt iedzīvotāju balsojums par attiecībām ar ES paredzams nākamo piecu gadu laikā.
«Pašlaik Eiropā notiek izmaiņas, kurām pamatā ir eiro izdzīvošana. Lai to nodrošinātu eirozonas valstīm jāpanāk ciešāka integrācija, kā arī jāmaina savas esošās sistēmas. Tas nozīmē, ka viņas maina dabu tai organizācijai, kuras dalībvalsts esam arī mēs,» sacīja D. Kamerons.
Viena no šādām reformām, kas paredzēta, lai nosargātu eiro eksistenci, ir tā sauktās banku uzraudzības sistēmas izveidošana. Tās ietvaros Eiropas Centrālajai bankai deleģētas tiesības pārraudzīt lielākās eirozonas bankas. D. Kamerons atzina, ka Lielbritānija šādai sistēmai varētu pievienoties, ja vien Londona no Briseles saņemtu atpakaļ atsevišķas pilnvaras.
Tāpat D. Kamerons atzina, ka daudzi cilvēki, ar kuriem viņš ir runājis, uzskata, ka nav iespējams mainīt attiecības ar Briseli, tomēr tā pilnībā nav taisnība.
Runājot par izstāšanos no ES nekavējoties, Lielbritānijas premjers norādīja, ka tas būtu pretrunā ar valsts «nacionālajām interesēm», jo patlaban aptuveni 50% Apvienotās Karalistes tirdzniecības īpatsvara veido ES valstis. Tādējādi izstājoties no bloka, Lielbritānija zaudētu teikšanu tirgū, kurā pati darbojas.
Aizvadītā gada nogalē Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs izteicās, ka Lielbritānijas premjera Deivida Kamerona centieni no Briseles atgūt daļu tai deleģēto tiesību, var novest pie ES sabrukuma.
H. van Rompejs norādījis, ka, ja katra ES dalībvalsts sāks izvēlēties tikai tās rīcībpolitikas sastāvdaļas, kuras tai patīk, bet atteiksies no nepatīkamajām, tad tas nozīmētu gan ES, gan vienotā tirgus drīzu galu.