Lielākajā daļā Latvijas lašveidīgo zivju ezeru ūdens ķīmiskie parametri ir normas robežās

Ezeru apsekošanas gaitā ievākti ūdens paraugi ūdens ķīmiskajām analīzēm no pusmetra dziļuma un piegrunts zonas, kā arī veikti izšķīdušā skābekļa un temperatūras mērījumi, kas ir ļoti svarīgi parametri lašveidīgo zivju dzīves nodrošināšanai. 18 ezeros ievākti ezeru nogulumu paraugi, lai noteiktu ezeru ekoloģisko kvalitāti. Nogulumos noteikts biogēno elementu (slāpekļa un fosfora) saturs, kas var veicināt eitrofikāciju, līdz ar to arī ūdens kvalitātes pasliktināšanos, kā arī smagie metāli, kas atbrīvojoties no nogulumiem, var nokļūt barības ķēdē un ir toksiski lašveidīgām zivīm.

Vērtējot nogulumu ķīmisko sastāvu, smago metālu saturs visu ezeru nogulumos ir fona līmenī un pēc Zviedrijas vides aizsardzības aģentūras vadlīnijām vērtējams kā zems vai ļoti zems. Kopējais biogēno elementu saturs nogulumos variēja plašās robežās, bet veicot biogēno elementu ķīmisko formu analīzes, tika konstatēts, ka lielākā daļa no biogēniem elementiem ir akumulēti nekustīgos (inertos) savienojumos, piemēram, fosfors kompleksos ar kalcija un magnija karbonātiem.

Sliktākā situācija tika konstatēta Dagdas ezerā, kur gan nogulumos, gan arī ūdens piegrunts slānī bija paaugstinātas biogēno elementu koncentrācijas, kas visticamāk saistāms ar Dagdas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu notekūdeņu ievadīšanu ezerā.

Tika novērtēta arī zemes lietojuma veida ietekme uz ūdens un nogulumu ķīmisko kvalitāti, taču konkrētas saistības ar mūsdienu zemes lietojuma veidu un ūdens vai nogulumu ķīmisko sastāvu netika konstatētas.

Kopumā projektā apsekoti visi 26 Latvijas lašveidīgo zivju ezeri.

Projektu "Starpdisciplināras zinātniskās grupas izveidošana Latvijas lašveidīgo zivju ezeru ilgtspējības nodrošināšanai" Daugavpils Universitātes (DU) Ekoloģijas institūts īsteno sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti. Tā mērķis ir veicināt papildu cilvēkresursu piesaisti Latvijas lašveidīgo zivju ezeru ilgtspējas nodrošināšanai, izveidojot starpdisciplināru zinātnisko grupu, piesaistot LU un ārvalstu zinātniekus, kā arī veicinot jauno zinātnieku iesaistīšanos projektā.

Projekta gaitā, izmantojot optiskās metodes, izstrādāti jauni tehnoloģiskie risinājumi ezeru ūdeņu analīzei, izstrādāta hidroakustisko pētījumu metode zivju resursu izvērtēšanai un zivju resursu attīstības prognozes matemātiskais modelis, izvērtēti faktori, kas nosaka virszemes ūdeņu ķīmiskā sastāva veidošanos un vielu plūsmas ezeru sateces baseinos, kā arī novērtēta biogēno elementu (ķīmiskie elementi, kas vitāli nepieciešami organismu dzīvības norisēm) plūsma, izmantojot modelēšanas metodes.
Pamatojoties uz planktofāgo zivju un zooplanktona mijiedarbības analīzi ezeru pelaģiālē (tā ezera daļa, kas nav ezera dibens un nav krasts), izstrādāta arī jauna zivju barības bāzes izvērtēšanas metode, izstrādāts un publicēts Baltijas reģiona saldūdeņu zooplanktona sugu noteicējs un izstrādāt populāciju ģenētiskā monitoringa metode, kā arī sagatavotas publikācijas recenzējamos zinātniskos izdevumos, sniegti ziņojumi starptautiskās konferencēs un aizstāvētas doktora disertācijas.

Viena no prioritāro ūdeņu kategorijām Latvijā ir lašveidīgo zivju ezeri. Viena no lašveidīgajām zivīm - repsis (Coregonus albula) - Latvijā pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados bija sastopama 30 ezeros, 50.-60.gados - 11 ezeros: Alūksnes, Drīdža, Lielā Gusena, Nirzas, Puzes, Rāznas, Sīvera, Stirnu, Sventes, Tērpes un Usmas, bet 90.gados - tikai piecos ezeros - Ežezerā, Lejas, Nirzas, Rāznas un Usmas ezerā. Tas nozīmē, ka šī saimnieciski nozīmīgā suga izzūd no mūsu ezeriem. Kopš 1995.gada repsis ir iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas reto sugu 3.kategorijā. Repsis Latvijā ir iekļauts arī ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.

Projekta gaitā iegūtos datus plānots izmantot gan reģionālu, gan starptautisku ekoloģisku un sociālekonomisku problēmu risināšanai. Paredzēts izstrādāt arī praktiskus priekšlikumus Latvijas vides un citu sektoru normatīvo aktu izstrādei un attīstības plānošanas dokumentu izstrādei pašvaldībām un ezeru apsaimniekotāju darbības plānošanai.

ESF projekts "Starpdisciplināras zinātniskās grupas izveidošana Latvijas lašveidīgo zivju ezeru ilgtspējības nodrošināšanai" (Vienošanās Nr. 2009/0214/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/089) noslēgsies šī gada 30.novembrī. Tā kopējās izmaksas - 720 335 lati, tai skaitā: ESF finansējums - 612 285 lati (85%), valsts budžeta finansējums - 108 050 lati (15%).