Kā informē Rēzeknes portāls, ceturtdien, 15. novembrī plkst. 17.00 Rēzeknes novada domes lielajā zālē (Atbrīvošanas aleja 95) notiks dokumentālās filmas „Myužeigais kalinders” („Mūžīgais kalendārs”) Latgales pirmizrāde. Pirmizrādē skatītājus un klausītājus priecēs Rogovkas etnogrāfiskais ansamblis, būs klāt arī filmas režisors, scenārists Jānis Ozoliņš-Ozols un producents Vilnis Kalnaellis.
Ieeja bez maksas.
Filma uzņemta Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, un tā ir veidota kā spilgts un autentisks Latgales lauku dzīves atspoguļojums, kas atklāj latgaliešu identitātes stūrakmeņus: tradīcijas, vitalitāti un latgaliešu valodu. Filma stāsta par divu dzimtu – Jurdžu un Ivulānu – pārdzīvoto cauri gadsimtu maiņām.
Filmas radošā komanda: režisors un scenārists Jānis Ozoliņš-Ozols, operators Andrejs Verhoustinskis, montāža - Solvita Cerecka, skaņu režisore Anete Vanaga un producents Vilnis Kalnaellis.
Producējošā kompānija – Filmu studija RIJA. Filmas garums - 70 minūtes, filma ir latgaliešu valodā ar subtitriem latviešu valodā.
Plašāk par filmu: Kārklinieku ciemā Latgalē netālu no Krievijas robežas reiz dzīvoja dziesminieks Andrīvs Jurdžs (1845–1925), kurš sacerēja dziesmas un dzejoļus, vāca vietējo folkloru un, pārrakstīdams ar roku grāmatas, drukas aizlieguma laikā izglītoja savus novadniekus. No Jurdža grāmatas „Myužeigais kalinders”, kurā apkopoti padomi zemniekiem, smiekla stāstiņi un tautasdziedsmas, ņemts arī šīs filmas nosaukums.
Lai arī Kārklinieku ciemu vairums iedzīvotāju ir pametuši, turpat netālu dzīvo divas spēcīgas dzimtas, viena no tām – Andrīva Jurdža pēcteči. Ivulāni un Jurdži, kuri jau gadsimtiem dzīvojuši šajā apvidū, pārcietuši gan karu teroru, gan pēckara padomju represijas un kolektivizāciju, taču palikuši savā dzimtajā zemē. Parādot šo ģimeņu ikdienu, filma atklāj latgalisko identitāti tās dabiskajā vidē ar latgaliešu valodu kā tās galveno stūrakmeni. Mūsdienu dzīve šeit ir cieši savijusies ar senču tradīcijām. Dzīvodami blakus modernajai pasaulei, Ivulānu un Jurdžu vecākā paaudze joprojām daudzas lietas dara kā senos laikos – paši taisa alu, sien sieru, kuļ sviestu, pin skalu grozus, vij virves un piekopj citus tradicionālos amatus. Arī jaunie māju saimnieki - Arnis un Visvaldis – par spīti kārdinājumam braukt laimes meklējumos uz ārzemēm vai vismaz uz pilsētu, ir sapratuši, ka te ir viņu īstā vieta, šeit viņi jūt gandarījumu un dzīves piepildījumu, kaut arī brīžiem nākotnes vārdā ir jābūt gataviem atdot visu.