Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis nav piekritušas Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta aicinājumiem palielināt ES šā gada budžeta tēriņus. Grūtas būs arī sarunas par ES budžetu 2014. – 2020. gadam, kur lielākās domstarpības ir starp Francijas un Londonas atšķirīgajām pozīcijām.
Pagājušās nedēļas sarunās vairākums dalībvalstu piekrita šā gada budžeta palielināšanai tikai par 2,8 procentiem, nevis par 6,8 procentiem, kā lūdza Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments. BBC norāda, ka lielā atšķirība starp to, ko valstis vēlas maksāt un ko ES vēlas saņemt, mazina arī izredzes šomēnes plānotajā sanāksmē nonākt pie konstruktīviem lēmumiem par ES budžetu 2014. – 2020. gadam.
Pagājušās piektdienas neatrisinātais strīdus bija par papildu deviņiem miljardiem eiro, ko Brisele pieprasa izglītības, infrastruktūras un pētniecības projektu finansēšanai vēl šogad. Viena no programmām, kurai papildu finansējumu nav izdevies piesaistīt, ir studentu apmaiņas programma Erasmus, kas savas darbības 25 gadu laikā ir ļāvusi ārvalstīs studēt turpat trīs miljoniem jauniešu.
Taču Vācija, Francija un citas valstis ir apšaubījušas šāda finansējuma nepieciešamību, un astoņas stundas ilgās sarunas noslēdzās bez ievērības cienīgiem rezultātiem. Šā gada ES budžets ir 129,1 miljards eiro, kas ir par 1,9 procentiem vairāk nekā pērn. Dalībvalstis, kuras tēriņu palielināšanai nepiekrīt, ir norādījušas, ka nav pareizi palielināt ES budžetu laikā, kad pašas valstis savus izdevumus samazina.
Taču vēl lielākas nesaskaņas ir jaušamas valstu nostājā par vidējā termiņa budžetu, par kuru diskusijas notiks sanāksmē no 22. līdz 23. novembrim. Šeit runa vairs nav tikai par tēriņu palielinājumu, bet arī par ietekmīgo dalībvalstu ambīcijām. Lielbritānijai tiek izteikti pārmetumi par nepiekāpību, savukārt Francijai – par ekonomisko reformu trūkumu. Šādi pārmetumi nereti izskan no Briseles un arī ES ekonomiski ietekmīgākās valsts Vācijas, vēsta Der Spiegel. Gan Parīze, gan Londona iepriekš ir draudējušas izmantot savas veto tiesības, lai panāktu sev vēlamu iznākumu.
Parīze ir solījusi bloķēt budžeta pieņemšanu, ja arī turpmāk netiks paredzētas dāsnas lauksaimniecības subsīdijas, no kurām prāvu daļu saņem tieši Francijas zemnieki. Lielbritānijas iebildes pret budžeta projektu savukārt ir pretējā virzienā. Tās parlaments nesen pieņēma nesaistošu rezolūciju, kurā pieprasīja, lai ES septiņu gadu budžeta projekts, kuru izstrādājusi Eiropas Komisija, tiktu samazināts par 20 procentiem. Starp rezolūcijas atbalstītājiem bija arī daži valdošās Konservatīvās partijas pārstāvji – eiroskeptiskais konservatīvo spārns vēlas, lai premjers Deivids Kamerons budžeta sanāksmē ieņemtu striktu un bezkompromisa pozīciju. D. Kamerons ir izteicies, ka varētu izmantot savas pilnvaras, lai panāktu, ka tiek iesaldēta budžeta palielināšana: «Esmu gatavs izmantot veto, lai panāktu risinājumu, kas ir izdevīgs Lielbritānijai.» Taču, kā norāda Der Spiegel, jaunais budžeta projekts faktiski nav nekas vairāk kā vien tā iesaldēšana pašreizējā līmenī, vienīgi pieskaitot klāt inflāciju. Šāda britu nostāja finanšu programmēšanas un budžeta komisāram Janušam Levandovskim ir likusi izteikties, ka «vai nu viņi redz savu nākotni ES, vai arī ilgtermiņā neredz».
Lai gan arī Vācija vēlas redzēt plašāku taupības politiku ES budžetā, tās redzējums nav tik radikāls. Tā vietā Vācijas kanclere Angela Merkele ir mēģinājusi britus pārliecināt, ka viņu nostāja ir jāmaina. Turpretim A. Merkeles pārstāvētās Kristīgi demokrātiskās savienības parlamenta frakcijas vadītājs Folkers Kauders izteicās, ka «mēs varam tikai cerēt, ka [Francijas prezidents] Fransuā Olands pavirzīsies mazliet tuvāk kanclerei» un ka «būtu labi, ja Francijas sociālisti uzņemtos ieviest īstas un drosmīgas strukturālās reformas».