Igaunijas un Latvijas aizsardzības spēki, kas pirms divdesmit gadiem atradās pilnība vienādās starta pozīcijās, pašlaik nonākuši diametrāli pretējā stāvoklī. Latvijas aizsardzības spēki pilnībā nav gatavi cīņai un nav spējīgi nedz aizsargāt savu valsti, nedz sadarboties starptautiskā līmenī, kā rezultātā Igaunijas dienvidu robeža ir neaizsargāta, raksta Igaunijas laikraksts Postimees.
Igaunija ir pati mazākā no Baltijas valstīm gan pēc iedzīvotāju skaita, gan pēc teritorijas lieluma, tomēr 2012. gadā Igaunija ir vienīgā no Baltijas valstīm bija valsts ar pilnvērtīgām aizsardzības spējām, norāda laikraksts. Tas nenozīmē, ka igauņiem jāieslīgst eiforijā, bet gan galvenokārt to, ka Igaunijas armija māk karot un aizsargāt valsti. Ar dažām piebildēm to pašu var teikt par Lietuvu, bet pavisam noteikti ne par Latviju. „Drošības ziņā Latvija ir tukša vieta,” Postimees paziņojis Kārels Kāss, Starptautiskā aizsardzības pētījumu centra eksperts.
Teorētiska militārā konflikta gadījumā uz neesošās Latvijas armijas fona Igaunijas bruņotajiem spēkiem neizbēgami nāksies aizsargāt arī savu dienvidu robežu. Šo viedokli atbalsta arī, piemēram, Kārlis Neretnieks, latviešu izcelsmes atvaļināts Zviedrijas armijas ģenerālis. Novembrī publiskotā pētījumā par Baltijas valstu aizsardzības spējām K. Neretnieks rakstīja, ka Igaunija jau pašlaik ir galvas tiesu pārāka par pārējām Baltijas valstīm un pēc dažiem gadiem šis atstatums kļūs vēl lielāks, norāda laikraksts.
„Jebkurš agresors sadursies ar ilgu pretestību no Igaunijas puses. Desmitgades beigās Igaunijas ieguldījums Baltijas jūras reģiona drošībā būs nozīmīgs,” rakstīja K. Neretnieks.
Publikācijas autors atzīst, ka virsraksts Lielākos draudus Igaunijas drošībai rada Latvija droši vien ir pārspīlējums, tomēr vienlaikus atzīmē, ka neapmierinātība par to, ko Igaunijas dienvidu kaimiņi dara un nedara, vēršas plašumā gan Igaunijas armijā un Aizsardzības ministrijā, gan drošības jomas ekspertu vidū.