Otrdien Grieķijā sācies 48 stundu ģenerālstreiks, lai protestētu pret budžeta tēriņu samazināšanas politiku. Streikā galvenokārt piedalās transporta darbinieki, juristi, aviodispečeri, taksisti, žurnālisti un slimnīcu personāls, vēsta raidsabiedrība BBC.
Streika laikā ir slēgtas skolas, nodokļu un valsts pārvaldes iestādes. Turklāt daļa transporta, veselības aprūpes un mediju darbinieku streikot sāka jau pirmdien, norāda aģentūra AP.
Streiku pavadīs gājieni un mītiņi Atēnās. Iespējamo nekārtību dēļ policija jau pirmdien vakarā norobežoja ielas pie galvenajām valsts iestādēm.
Pirmā streika diena notiek tad, kad parlamentā paredzētas debates par jauniem taupības pasākumiem, kuri paredz samazināt pensijas, palielināt pensijas vecumu, kā arī samazināt valsts sektorā strādājošo algas, pabalstus un medicīnas aprūpes finansējumu. Taupības pasākumu ieviešana un atbilstoša nākamā gada budžeta apstiprināšana ir nepieciešama, lai Grieķija varētu saņemt Pasaules Valūtas fonda un Eiropas Savienības palīdzību 31,5 miljarda eiro (21,9 miljoni latu) apmērā.
Grieķija jau piekto gadu cīnās ar smagu ekonomisko krīzi, bet starptautisko kreditoru pieprasītie taupības pasākumi ir nopietni saniknojuši iedzīvotājus. 5. novembrī Grieķijas valdība paziņoja, ka taupības pasākumi būs jāturpina vēl četrus gadus. Tomēr parlaments līdz šim nav apstiprinājis jauno taupības pasākumu programmu, jo par to atsakās balsot premjera Antonisa Samara koalīcijas mazākie partneri ”Demokrātiskie kreisie”.
”Delfi” jau vēstīja, ka Grieķija taupības vārdā jau ir pieņēmusi vairākus taupības pasākumus. Valstī nolemts paaugstināt nodokļus, samazināt atalgojumu publiskajā sektorā strādājošajiem. Tāpat valstī nolemts īstenot vērienīgu privatizācijas programmu, saskaņā ar kuru plānots iegūt līdz 50 miljardiem eiro (35 miljardiem latu). Atēnas plāno pārdot valsts enerģētikas kompānijas, ostas un pat salas.
Jau ziņots, ka Grieķijas uzdevums ir samazināt valsts parādu no pašreizējiem 160% no IKP līdz 120% 2020.gadā.
2010.gadā Atēnas jau saņēma aizdevumu no SVF un ES 109 miljardu eiro (aptuveni 77 miljardu latu) apmērā. Šogad nolemts, ka pirmo palīdzības "paketi" nomainīs nākamā - 130 miljardu eiro apmērā. Tāpat nolemts norakstīt 100 miljardus eiro (70 miljardus latu) no Grieķijas parādiem privātajiem investoriem.