Kaut gan balsu skaitīšana pēc svētdien Ukrainā notikušajām Augstākās Radas jeb parlamenta vēlēšanām vakar vakarā vēl turpinājās un rezultāti tika solīti tikai trešdien, valdošā Reģionu partija jau sākusi svinēt uzvaru.
Politologi piekrīt, ka reģionāļiem izdosies saglabāt vairākumu parlamentā – ja ne vienatnē, tad kopā ar sabiedrotajiem no Komunistiskās partijas un tā dēvētajiem neatkarīgajiem kandidātiem, kuri parlamentā ievēlēti no vienmandāta apgabaliem. Tomēr opozīcija sliecas vēlēšanu rezultātus traktēt kā savu panākumu.
«Ir skaidrs, ka Reģionu partija ir uzvarējusi. Šīs vēlēšanas signalizē, ka tauta atbalsta prezidenta realizēto politiku,» pirmdienas rītā paziņoja partijas līderis, Ukrainas premjerministrs Nikolajs Azarovs. Pēc vairāk nekā 60% balsu saskaitīšanas Reģionu partija patiešām bija izvirzījusies pārliecinošā vadībā – to bija atbalstījuši aptuveni 34% vēlētāju, bet par otrajā vietā esošo apvienotās opozīcijas partiju Batjkivščina (tās neoficiālā līdere ir cietumā ieslodzītā ekspremjere Jūlija Timošenko) bija nobalsojuši 22% vēlētāju. Euronews gan norāda, ka Ukrainā tradicionāli sākumā tiek apkopotas balsis no valsts austrumu rajoniem, kur atbalsts Reģionu partijai un prezidentam Viktoram Janukovičam ir lielākais. Tomēr pārsvars ir diezgan iespaidīgs, un ir maz ticami, ka pēc visu balsu saskaitīšanas to izdosies pilnībā sadeldēt.
Arī Batjkivščina vēlēšanu štāba vadītājs Aleksandrs Turčinovs vakar pēcpusdienā faktiski atzinis Reģionu partijas uzvaru, taču uzsvēris, ka saskaņā ar informāciju, kas saņemta no vēlēšanu novērotājiem, Reģionu partijas pārsvars pār Batjkivščina nepārsniedz 4%. «Ja izrādīsies, ka mūsu dati ievērojami atšķiras no galīgajiem vēlēšanu rezultātiem, mēs tos apstrīdēsim un tiesas ceļā pierādīsim falsifikācijas,» uzsvēris A. Turčinovs. Jāpiebilst, ka opozīcijas novērotāju aplēses uzrāda labākus rezultātus nekā Centrālās vēlēšanu komisijas dati arī pārējām divām partijām, kas kritizējušas V. Janukoviču un N. Azarovu. Saskaņā ar CVK datiem partija UDAR ieņēmusi tikai ceturto vietu ar nepilniem 13% balsu, bet novērotāju dati liecina, ka par to nobalsojuši 13,6% un UDAR tādējādi spējusi apsteigt komunistus. Savukārt nacionālistu partija Svoboda saņēmusi nevis 8,5, bet gan 10,2% balsu. Ja balstās uz šīm aplēsēm, tad gandrīz 49% vēlētāju patiešām ir atbalstījuši opozīciju un tikai nepilni 43% balsojuši par partijām, kas atrodas pie varas. Un šajā kontekstā Batjkivščina formālā līdera Arsēnija Jaceņuka paziņojums, ka «ukraiņu tauta atbalstījusi opozīciju, nevis valdību», izklausās diezgan pārliecinoši.
Tomēr nedrīkst aizmirst, ka Augstākajā Radā tikai 225 no 450 deputātiem tiek ievēlēti saskaņā ar partiju sarakstiem. Pārējos ievēlē vienmandāta vēlēšanu apgabalos, un no tiem saņemtā informācija nav iepriecinoša opozīcijai. Vismaz 110 no šiem vēlēšanu apgabaliem līderpozīcijās izvirzījušies Reģionu partijas pārstāvji, šī partija apgalvo, ka arī aptuveni 40 neatkarīgie kandidāti, kas uzvarējuši vienmandāta apgabalos, parlamentā sadarbosies ar reģionāļiem. Ja šiem mandātiem pierēķina komunistu saņemtos, prezidenta piekritējiem vajadzētu nodrošināt vairākumu parlamentā, jo Batjkivščina pretendē uz uzvaru ne vairāk kā 36 vienmandāta apgabalos. «Reģionu partija ir uzvarējusi pēc punktiem, bet opozīcija var svinēt morālu uzvaru. Tomēr es prognozēju, ka spēku samērs mainīsies un reģionāļiem būs grūti saglabāt savu monopolu uz varu,» sarunā ar AP sacījis ukraiņu politologs Vladimirs Fesenko.
Vēlēšanu provizoriskie rezultāti apstiprinājuši socioloģisko aptauju datus, saskaņā ar kuriem 5% barjeru vēlēšanās bija jāpārvar piecām partijām. Mazliet pārsteidzoši gan ir tas, ka slavenā boksera Vitālija Kļičko vadītā partija UDAR, kurai tika prognozēta cīņa par otro vietu ar Batjkivščina, ne tikai ievērojami atpalikusi no apvienotās opozīcijas, bet arī, iespējams, zaudējusi komunistiem. Viens no izskaidrojumiem varētu būt V. Kļičko atteikšanās vēl pirms vēlēšanām oficiāli noformēt iesaistīšanos opozīcijas koalīcijā. Pats V. Kļičko gan uzskata, ka viņa partijas rezultātus ietekmējuši daudzie pārkāpumi un krāpšanās priekšvēlēšanu kampaņas laikā. «Tā bija netīrāka, nekā mēs bijām gaidījuši,» vakar sacījis UDAR līderis. Līdzīgi domā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji, kuri paziņojuši, ka vēlēšanas Ukrainā bijušas atkāpšanās no demokrātijas normām, tajās pārāk lielu lomu spēlējusi nauda un varas resursu izmantošana. Arī Ukrainas iekšlietu ministrija atzinusi, ka tikai vēlēšanu dienā vien saņēmusi gandrīz 600 sūdzību – gan par balsu pirkšanu, gan vairākkārtēju balsošanu, gan dažādiem citiem pārkāpumiem. Interesanti gan, ka vēlēšanas par godīgām atzinusi ne tikai NVS valstu novērotāju grupa, bet arī novērotāji no Eiropas Vēlēšanu novērotāju asamblejas, lielākā daļa no kuriem ir Eiropas Parlamenta deputāti.