Lielākā daļa valsts iedzīvotāju apšauba valsts spēju nodrošināt viņiem labklājību vecumdienās un norāda, ka būtu nepieciešams palielināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļu, kas tiek novirzīta pensiju kapitāla veidošanai, un arī iemaksu apjomu 2.pensiju līmenī, liecina ”SKDS” un Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) veiktā pētījuma rezultāti.
Aptaujas rezultāti arī liecina, ka lielākā daļa respondentu netic tam, ka pašreizējā pensiju sistēma nodrošinās viņus vecumdienās. Nedaudz vairāk nekā puse (51%) respondentu norādīja, ka uz pašreizējo valsts nodrošināto pensiju sistēmu nemaz nevar paļauties un iztikšana vecumdienās jānodrošina saviem spēkiem. 37% respondentu atzina, ka nav pilnībā pārliecināti, ka pašreizējā pensiju sistēma nodrošinās vecumdienas - tā būtu jāuzlabo, lai kļūtu produktīvāka un veidotu nākotnes pensionāriem lielāku uzkrājumu. Tikai 3% respondentu norādīja, ka ir pilnībā pārliecināti, ka pašreizējā pensiju sistēma nodrošinās viņu vecumdienas.
Izvērtējot, vai valsts nākotnē spēs izmaksāt 2.pensiju līmenī individuāli uzkrāto pensiju, 37% respondentu atzīmējuši, ka nav pilnībā pārliecināti par to, jo nākotnē daudz kas var mainīties. Šī iemesla dēļ viņi pieļauj domu, ka valsts to var neizmaksāt pilnā apmērā vai pat nemaz. Tikmēr gandrīz puse respondentu (47%) atzīmējuši, ka netic iespējai izmaksāt 2.līmenī uzkrātos līdzekļus. Tikai 4% aptaujāto ir pilnībā pārliecināti, ka valsts nākotnē spēs izmaksāt 2.pensiju līmenī individuāli uzkrāto pensiju.
”Pētījums atklāj, ka gan pensiju pārvaldītājiem, gan valstij vēl ir daudz darāmā, lai stiprinātu ticību pensiju sistēmai, taču mēs esam tam gatavi un nākotnē raugāmies ar pamatotām cerībām. Tāpat pētījums spilgti ilustrē Latvijas iedzīvotāju neticību pensiju sistēmai un tās uzkrājumiem. Visticamāk šie uzskati sakņojas arī kopējā sabiedrības attieksmē pret valsts un finanšu struktūrām, kas ne vienmēr ir atbalstoša. Lai gan 2.pensiju līmenī uzkrātie līdzekļi ir reāla nauda, ar ko darbojas valsts un pārvaldītāji, lai dotu pēc iespējas lielāku ieguldījumu pašu nākotnes pensionāru labklājībā un visā valsts tautsaimniecībā, iedzīvotājiem trūkst izpratnes par pensiju sistēmu un tās efektivitāti,” secina LKA Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību komitejas vadītājs, ”Swedbank” Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Harijs Švarcs.
LKA un ”SKDS” veiktajā pētījumā respondenti arī lūgti izvērtēt, vai ir pieļaujams, ka 2.pensiju līmenī iemaksātos līdzekļus, kas paredzēti iedzīvotāju individuālajām pensijām, valdība izmanto valsts budžeta problēmu risināšanai. Vairums respondentu (72%) uzskata, kas tas nav pieļaujams. Tikai 15% respondentu pauduši atbalstu 2.pensiju līmenī iemaksāto līdzekļu izmantošanai valsts budžeta problēmu risināšanai.
Vērtējot pašreizējo pensiju sistēmu, kad šodienas darbaspējīgie iedzīvotāji nosedz tagadējo pensiju izmaksas un savai nākotnes pensijai uzkrāj 2% (no 2013.gada 4%) no individuālajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, vairāk nekā puse iedzīvotāju (57%) neuzskata to par ilgtspējīgu. Šajās atbildēs atklājas, ka iedzīvotāji savai pensijai labprāt uzkrātu lielāku līdzekļu apjomu.
Lai risinātu problēmas, iedzīvotāji visbiežāk (21%) minēja, ka nepieciešams palielināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļu, kas tiek novirzīta pensiju kapitāla veidošanai (pašlaik 20% no kopējām 35,09% valsts sociālās apdrošināšana obligātajām iemaksām). Otra populārākā atbilde (20% respondentu) bija minēta nepieciešamība palielināt iemaksu apjomu 2.pensiju līmenī, jo pašreizējie 2% no sociālās apdrošināšanas iemaksām ir pārāk maz. Tikmēr retāk respondenti norādīja, ka būtu jāveicina, lai iedzīvotāji palielinātu savas iemaksas privātajos pensiju fondos (12%) un ka būtu vajadzīgs palielināt pensionēšanās vecumu (5%). Tiesa, salīdzinoši liels skaits respondenti uzskata, ka ir nepieciešams veikt kādus citus pasākumus (37%), kas visticamāk norāda, ka iedzīvotāji jūtīgi uztver ar pensiju sistēmu un tās izmaiņām saistītos jautājumus.
Vaicāti, vai pensiju līdzekļu pārvaldītājiem būtu jādod lielāka rīcības brīvība, rīkojoties ar pensiju līmeņos iemaksātajiem līdzekļiem, lai palielinātu uzkrāto līdzekļu apjomu, vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju atbalsta šo ieceri, tostarp 3% respondentu atzīmēja, ka to var darīt, pat neierobežojot pieļaujamo riska investīciju apjomu. Tiesa, 30% respondentu norāda, ka tomēr stingri būtu jānosaka pieļaujamie riska investīciju apjomi. Tikmēr pretējās domās ir 45% respondentu, kas nepauda atbalstu minētajai iecerei, jo pastāvot arī iespēja zaudēt uzkrātos līdzekļus.