Pagājušā gadsimta četrdesmito gadu notikumi joprojām atbalsojas Baltijas valstu politikā un iedzīvotāju saskarsmē, tādēļ simpozija mērķis ir pulcināt sociālo un humanitāro disciplīnu pētniekus, kurus interesē Baltijas valstu attiecības ar šo traģisko pagātnes periodu (okupācijas, deportācijas, holokausts, kolektivizācija u. c.).
”Tik fokusēta, bet vienlaikus arī daudzveidīga diskusija Latvijā notiks pirmo reizi,” atzīst simpozija koordinators Mārtiņš Kaprāns. Viņš informē, ka pētnieki savos referātos galvenokārt centīsies parādīt, kā dažādi Baltijas atmiņu aģenti (vēsturnieki, politiķi, inteliģence u.c.) kopš neatkarības atgūšanas ir ietekmējuši kopīgu priekšstatu veidošanos par četrdesmito gadu notikumiem un kā darbs ar traumatisko pagātnes matojumu sekmē vai traucē sabiedrības saliedētībai.
Simpozijs notiks Latvijas Universitātes Muzeja zālē, un tajā ar referātiem uzstāsies pētnieki no Baltijas valstīm, Nīderlandes, Zviedrijas, Francijas, Amerikas, Vācijas, Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas.
Starptautiskais simpozijs ir tapis, pateicoties Fridriha Eberta Fonda, Margas un Kurta Molgārdu Fonda un valsts pētījumu programmas ”Nacionālā identitāte” atbalstam.