Latīņamerikas valstu cietumos atrodas vairāk nekā 100 Lietuvas pilsoņu, liecina Lietuvas institūciju rīcībā esošie dati. Patiesais ieslodzīto Lietuvas pilsoņu skaits varētu būt vēl lielāks, jo vairums par narkotiku kontrabandu notiesāto lietuviešu nevēršas pēc palīdzības Lietuvas konsulātā. Gandrīz visi Lietuvas ieslodzītie ir noķerti par kokaīna kontrabandu, atsaucoties uz laikrakstu ”Lietuvos žinios”, vēsta portāls ”Delfi.lt”.
Cietuma kamerās ir astoņas gultas uz 12 ieslodzītajiem, četriem ir jāguļ uz grīdas. Kamerā aiz aizkariem ir tualete, bet to nevar izmantot naktī, jo tur guļ viens no kameras biedriem. Palielinoties ieslodzīto skaitam, pārtikai atvēlētie līdzekļi paliek tie paši, tāpēc uztura kvalitāte un daudzums samazinās. Tāpat cietumos ir slikta medicīniskā aprūpe un līdz ieslodzītajiem bieži nenonāk tuvinieku vēstules. Tā Lietuvas pilsoņu dzīvi Latīņamerikas cietumos prelātam Edmundam Putimasam raksturojuši lietuviešu kopienas pārstāvji.
Cik īsti Lietuvas pilsoņu ir Latīņamerikas cietumos, precīzu datu nav. Ārlietu ministrijai ir dati par 100 tādiem ieslodzītajiem. Peru galvaspilsētas Limas cietumā vien atrodoties 27 lietuvieši, liecina Ārlietu ministrijas dati.
Tomēr reālie skaitļi varētu būt daudz lielāki, jo vairums arestēto pilsoņu nevēlas ziņot par savu arestu Lietuvas diplomātiskajai pārstāvniecībai, uzskata Leonarda Kuodene, kura vairākus gadus strādājusi Seima narkomānijas un alkoholisma profilakses birojā.
Gandrīz visi lietuviešu ieslodzītie Latīņamerikā ”iekrituši” par narkotiku kontrabandu. Policija skaidro, ka Latīņamerikas kokaīns Eiropā nonāk vai nu jūras konteineros, vai kurjeru somās, kā arī kurjeru vēderos.
Lielais lietuviešu skaits narkokurjeru vidū skaidrojams ar to, ka Eiropas Savienības (ES) valsts pase ļauj ceļot pa Latīņameriku bez vīzas, kā arī brīvi pārvietoties ES robežās. Turklāt eiropieši robežsargiem nešķiet tik aizdomīgi, kā citu kontinentu pārstāvji, skaidro Kuodene.