Lai arī fotoradaru turpmākā nākotne un darbība uz valsts autoceļiem nav skaidra, nākamā gada valsts budžetā tomēr ir paredzēti 4,3 miljonu latu ieņēmumi no ātruma pārkāpēju "ķērāju" iekasētājiem sodiem, portālam "Delfi" apstiprināja Finanšu ministrijā.
Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas prognozēm budžeta projektā iekļauti 4,3 miljonu latu lieli prognozējamie ieņēmumi.
Jau ziņots, ka šā gada septiņos mēnešos no fotoradaru sodiem valsts budžetā ir iekasēti vien 600 000 latu, kas ir tikai 12,8% no šā gada plāna - 4,7 miljoniem latu.
Ieņēmumi no naudas sodiem, ko policija uzliek par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kas fiksēti ar radariem, tiek sadalīti starp valsti un radaru uzstādītāju "V-Traffic" (iepriekš "Vitronic Baltica un partneri"). Valsts budžetā nonāk 65%, bet uzņēmums saņem 35% no iekasētā. Līdz ar to, uzņēmums septiņos mēnešos varētu būt ieguvis aptuveni 210 000 latus.
Finanšu ministrija jau iepriekš norādījusi, ka saskata risku gada plāna izpildē.
Iekšlietu ministrija divu mēnešu laikā vērtēs vienu no Vācijas fotoradaru ražotāja "Vitronic" priekšlikumiem atpirkt 57 mērierīces, kas jau šobrīd tiek izmantotas ātruma pārsniedzēju ķeršanai.
29.septembrī līgums ar esošo fotoradaru ieviesēju "V-Traffic" tiks lauzts, tomēr ministrija mēģinās runāt ar uzņēmumu par iespēju slēgt pagaidu līgumu divu mēnešu pārejas periodam, kamēr tiks izvērtēta iespēja atpirkt radarus.
Valdība augusta beigās nolēma lauzt līgumu ar fotoradaru piegādātāju un ieviesēju "Vitronic Baltica un partneri". Līgumu nolemts lauzt, jo radaru ieviesējs nav pildījis līguma nosacījumus. Atbilstoši līgumam "Vitronic Baltica un partneri" kopumā jāuzstāda 160 stacionārie fotoradari, no kuriem 100 ir ar mērierīcēm un 60 - tukši ietvari. Patlaban uz Latvijas ceļiem pavisam kopā darbojas 61 fotoradars - 27 stacionārie fotoradari un 34 pārvietojamie fotoradari.