Lai iepazītos ar Latgalē topošās daudzfunkcionālās koncertzāles (Austrumlatvijas reģionālā daudzfunkcionālā centra) akustikas prasību ievērošanu, šonedēļ Rēzeknē viesojās projekta akustikas konsultants, zviedru kompānijas „Akustikon” vecākais speciālists Jans Inge Gustavsons (Jan-Inge Gustafsson), informē Rēzeknes pašvaldība.
Līdz ar viņu būvobjektā strādāja arī projekta autoruzraudzības darba grupas pārstāvji no SIA „Vizuālās modelēšanas studija” (ēkas arhitekti un tehniskā projekta izstrādātāji).
Pēc iepazīšanās klātienē ar paveikto akustikas eksperts pozitīvi novērtēja projekta progresu. „Jums ir viss pamats sagaidīt, ka gan lielajā, gan arī mazajā akustiskajā koncertzālē būs labskanīgi kā klasiskās mūzikas, tā arī populārās mūzikas koncerti. Turpinot strādāt tikpat rūpīgi, zālēs būs ļoti laba akustika. Domāju, ka Rēzeknes projekts ir ļoti interesants, jo jūs esat bijuši tiešām ļoti veiksmīgi, domājot par daudzfunkcionalitāti. Te Jūs varēsiet nodrošināt tikpat labi rokmūzikas koncertus kā simfoniskās mūzikas koncertus”, uzskata J.I. Gustavsons.
Viens no ēkas arhitektiem Uldis Balodis (SIA „Vizuālās modelēšanas studija”) stāsta: „Rēzeknē top daudzfunkcionāls centrs. Tā lielās un mazās zāles galvenā iezīme ir tāda, ka zāles sākotnēji projektētas, lai tajās varētu atskaņot simfonisko mūziku, bet, izmantojot dažādus risinājumus, būtu iespējams nodrošināt arī elektroniski pastiprinātus pasākumus. Tā gudrība ir atrast veidu, kā šos dažādos mūzikas pasākumus – elektroniski atskaņotās mūzikas pasākumus (rok, popmūzikas utml. koncertus) un dabiski atskaņoto mūziku (simfoniskā mūzika, opera, kamermūzika utml.) savietot vienā telpā. Zviedru kolēģu pieredze ļauj to sasniegt arī izmaksu ziņā visai efektīvi, kas ir būtiski jebkuram naudasmaka turētājam un pašvaldībai it īpaši”.
Akustikas eksperts J.I.Gustavsons stāsta par pamatlietām, kas jāievēro, ieviešot akustiskos risinājumus: „Tā kā Rēzeknes koncertzāļu pamatā ir dabiskā akustika, visupirms tam nepieciešams samērā liels skaņas revibrācijas laiks, t.i. 2,2 un nedaudz vairāk sekundes. Tamdēļ jāizmanto specifiski risinājumi. Savukārt lai sasniegtu zālēs iecerēto daudzfunkcionalitāti, paredzot arī elektroniski apskaņotus koncertus un pasākumus, revibrācijas laiks būs jāsamazina līdz 1,5 sekundēm. To varēs izdarīt, izmantojot speciālas norullējamas žalūzijas, kas ir vienkāršs un efektīvs risinājums. Bet ir arī daudzi citi kritēriji kā, piemēram, skaņas skaidrība, telpiskums. Lai panāktu skaņas harmoniju, tiek pielietoti daudzi skaņu absorbējošie un atstarojošie elementi, kas dod zālei gan specifisku izskatu, gan arī būtisku ieguldījumu skaņas kvalitātē. Lielajā zālē, piemēram, ir sānu balkoni, kas ne tikai sniedz plašākas iespējas vērot pasākumus, bet arī nodrošina iespējami dabiskāku skaņu. Tiek izbūvēti arī daudz dažāda veida paneļi, kas attiecīgajās vietās vada un koriģē skaņas izplatību. Tiek izgatavoti arī pārvietojami akustiskie paneļi, lai ar to palīdzību varētu uzlabot dažāda veida pasākumu skaņas kvalitāti. To izveidojums vai nu papildus absorbē, vai arī atstaro skaņas viļņus. Vēl paredzēts izmantot un pielietot drapērijas, kas būs nepieciešamas rok un popmūzikas koncertos.”
„Ja neiedziļināmies sīkumos, tad galvenā uzmanība tiek pievērsta tam, cik ilgs laiks tiek dots skaņai, lai tā atstarojoties nokļūtu līdz klausītāju ausīm. Populārajai mūzikai tas ir viens laiks, simfoniskajai cits”, stāsta U.Balodis. Viņš arī norāda, ka vairāku desmitu gadu lakā Latvijā no jauna nav uzbūvēts neviens šāda veida objekts – ēka, kur izvirzītas augstas akustikas prasības. Tā vietā vien veikta esošo ēku rekonstrukcija. „Latgalē mēs, pamatojoties uz pieredzējušu skandināvu kolēģu pieredzi, ieviešam pārbaudītākās un reizē arī progresīvākās metodes. Kopā ar „Akustikon” ekspertiem pārbaudām un skatāmies konkrēto risinājumu, izpildījumu, kvalitāti. Nekas nepaliek nepamanīts. Jāsaka, ka ļoti daudzas lietas mūsu būvnieki jau ir izpildījuši pareizi, strādāsim, lai arī turpmāk kvalitāte būtu nepieciešamajā līmenī. Cenšamies būt maksimāli pretimnākoši gan ar padomu, gan tehniskajiem risinājumiem,” tā U.Balodis.
Jāpiebilst, ka akustisko paneļu izgatavošanu veic arī Rēzeknes uzņēmums „Tonis RA”.
Jans Inge Gustavsons ir pieredzes bagāts akustikas speciālists, kas strādājis pie vairāk nekā 10 koncertzāļu projektēšanas un akustikas ierīkošanas gan Zviedrijā (Gētebrogas operas nams u.c.), gan arī citviet pasaulē, tostarp Kubā (Nacionālās operas nams Havanā), Lielbritānijā (BBC koncertstudijas Lielbritānijā), Norvēģijā (Oslo koncertzāle) un citviet. Viņa pārstāvētais uzņēmums „Akustikon”, dibināts 1984.gadā. Tas konsultē ar akustiku saistītos jautājumos, kā arī specializējas tādu sabiedriski nozīmīgu objektu kā operas nami, koncertzāles, teātri, daudzfunkcionālie centri, kinozāles u.c. akustikas prasību izstrādē un uzraudzīšanā. Zviedru uzņēmums arī palīdz ierīkot profesionālās skaņu studijas.
Rēzekne ir pirmā pilsēta Latvijā, kurā šobrīd no pašiem pamatiem tiek celta jauna koncertzāle jeb Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs. Reģionam nozīmīgā kultūras būve iecerēta kā daudzfunkcionāls objekts, kurā ir divas akustiskās koncertzāles (viena no tām būs piemērota kino demonstrēšanai), telpas un aprīkojums semināru un konferenču rīkošanai, telpas profesionālajam orķestrim, Dzimtsarakstu nodaļai, kafejnīcai. Pašvaldības uzsver, ka centra izbūve paver iespējas ne tikai uzlabot kultūrpakalpojumu klāstu reģionā, tas ir arī viens no veidiem, kā veicināt investīciju piesaisti pilsētai. Latgaliešiem daudzfunkcionālā koncertzāle dos iespēju baudīt dažādus mākslinieciski augstvērtīgus pasākumus.
Centra būvniecību veic konkursā kārtībā izraudzītais uzņēmums „Arčers”, līguma summa ir 10,5 miljoni latu. Ēkas arhitekti ir SIA „Vizuālās modelēšanas studijas”.