Kamēr Latvijas valdība sola, ka gala lēmums par dalību eirozonā vēl nav pieņemts, tikmēr eiro ieviešanas vilciens jau ir uzsācis kustību un tā apturēšana kļūst arvien mazāk ticama. Latvijas Banka jau sākusi meklēt kaltuvi, kas veidos mūsu valsts eiro monētas.
Ar katru mēnesi sabiedrības attieksme pret Latvijas potenciālo dalību eirozonā kļūst arvien noraidošāka, un šobrīd šo soli atbalsta vairs tikai ap 30% iedzīvotāju. Arī valdība, apzinoties vēlētāju noskaņojumu, sola vēl nopietni vērtēt, vai Latvijai būs izdevīgi pievienoties iekšēju krīžu plosītajai eirozonai. Tiesa, publiskajā komunikācijā gan Latvijas Bankas vadība, gan valdības locekļi un premjers izmanto ikkatru iespēju, lai apliecinātu eiro ieviešanas lietderību.
Izvēle jāizdara pēc dažiem mēnešiem
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs diskusijā ar parlamentu vairākkārt uzsvēris, ka, atsakoties no eiro, Latvija kļūs par otrā ātruma valsti un nonāks ekonomiskajā izolācijā. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs nepieciešamību ieviest eiro tēlaini salīdzinājis ar iespēju Latvijai no mazās laiviņas, kas peld līdzās lielam kuģim, pārkāpt uz kuģa klāja. Savukārt finanšu ministrs Andris Vilks sabiedrībai argumentē, ka, pievienojoties eirozonai, Latvijai kļūs lētāk atmaksāt starptautisko aizdevumu, kas praksē nozīmēs vairāk naudas valsts makā dažādu sociālo un ekonomisko pašmāju problēmu risināšanai.
Svarīgi, ka septembris varētu būt pirmais mēnesis, kad Latvija sāks pildīt visus Māstrihtas kritērijus jeb priekšnosacījumus iekļūšanai eirozonā. «Tālākais ir politiskās gribas jautājums pašai Latvijai – vai esam gatavi pievienoties eiro, vai gribam pievienoties,» pirms dažām dienām notikušajā Baltijas finanšu forumā pauda premjers Valdis Dombrovskis. Līdz ar to valdības vadītājs ir atzinis, ka nākamā gada sākumā Latvijai būtu jāizdara sava gala izvēle.
Jau meklē monētu kalējus
Tiesa, tā kā atteikšanās no nacionālās valūtas ir laikietilpīgs process, tad eiro ieviešanas vilciens jau ir uzsācis kustību. Gadījumā, ja Latvija tomēr pēdējā brīdī izlems paturēt latu, var izrādīties, ka visi vērienīgie pasākumi veikti tukšgaitā. Tomēr daudz ticamāks ir scenārijs, ka, solot izlemšanu tikai nākamgad, Latvijas valdība tomēr jau šobrīd ir pilnīgi pārliecināta par pievienošanos eirozonai. Jau pirms mēneša valdība koriģēja Eiro ieviešanas plānu, dažādiem pasākumiem nosakot pavisam konkrētus īstenošanas periodus un precīzus tēriņus. Savukārt Latvijas Banka pirms dažām dienām ir izsludinājusi konkursu par iespējamo Latvijas eiro monētu izgatavošanu. Konkursa paredzamā līgumcena ir 9,6 miljoni latu, neskaitot pievienotās vērtības nodokli.
Kā Neatkarīgajai klāstīja bankas pārstāvis Mārtiņš Grāvītis, konkursa atslēgas vārds ir «par iespējamo». «Tā kā Latvijas dalība eirozonā vēl tiek apspriesta, šis iepirkums ir eventuāls. Taču pāreja uz eiro ir tik vērienīgs process, ka nebūtu iespējams jau laikus neiedarbināt tā ieviešanas mehānismu,» pauda speciālists, norādot uz 24 mēnešu gatavības periodu, kas noteikts valstī. M. Grāvītis arī uzsvēra, ka, izsludinot konkursu, kurā pretendenti var pieteikties līdz 20. novembrim, Latvijas Banka vēlējusies aplēst potenciālo kaltuvju spējas un piedāvājumu, jo Eiropā esot vismaz padsmit pretendentu, kas varētu izgatavot Latvijai nepieciešamās eiro monētas.
Jāatgādina, ka, pievienojoties eirozonai, banknotes Latvijā būs tādas pašas kā citviet Eiropā, savukārt monētas reversa jeb aizmugures dizainu katra nacionālā valsts var izstrādāt savu.
Nodrošinās pret ES atteikumu, nevis Latvijas noraidījumu
Jāpiebilst, ka Latvijas Bankas izsludinātā konkursa nolikumā tiek norādītas pušu tiesības, ja 2013. gadā vēl netiks pieņemts lēmums par Latvijas uzņemšanu eirozonā. Tiek paredzēts, ka Latvijas Banka ir tiesīga, nemaksājot līgumsodu, vienpusēji atkāpties no līguma līdz brīdim, kad ES Padome mainīs savu viedokli attiecībā uz Latviju. Tiesa, no šā formulējuma top skaidrs, ka vienīgais iemesls, kādēļ 2014. gada sākumā Latvijā eiro netiktu ieviests, varētu būt ES noraidījums, nevis pašas Latvijas nevēlēšanās.
Jāatgādina: eiro ieviešanas procedūra paredz, ka 2013. gada aprīlī Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka izvērtēs Latvijas tautsaimniecības konverģenci. Līdz maijam konverģences ziņojums tiks analizēts, bet jūnijā pozitīva novērtējuma gadījumā ES Ekonomisko un finanšu jautājumu padome aicinās Latviju pievienoties eirozonai. Pēc šā aicinājuma Eiropas Padome jūnijā pieņems politisku lēmumu aicināt Latviju pievienoties vienotajai valūtai. Savukārt jūlijā ES Ekonomisko un finanšu jautājumu padome pieņems galalēmumu par Latvijas uzaicinājumu pievienoties eirozonai un noteiks arī valūtas kursu – lata pret eiro.
***
Latvijas eiro monētas
Latvijas eiro monētu reversa dizaina izvēle notika jau 2004. gadā visas tautas ideju konkursā, kurā žūrija par labāko atzina jēkabpilietes Ilzes Kalniņas piedāvājumu.
Konkursa žūrija uzsvēra, ka izvēlējusies zīmes, kas koncentrēti simbolizē Latviju un tās pamatvērtības – mūsu tautas Tēvzemes mīlestību, ilgas un cīņu par brīvību un lepnumu par savu zemi un cilvēkiem.
Latvijas eiro monētās būs attēloti valsti raksturojoši simboli. Uz Latvijas 1 un 2 eiro monētām būs attēlots tautumeitas portrets, uz 10, 20 un 50 centu monētām – Latvijas lielā ģerboņa attēls un uz 1, 2 un 5 centu monētām – Latvijas mazā ģerboņa attēls.
Šā gada augustā atbalsts Latvijas pārejai no lata uz eiro bija sasniedzis rekordzemu līmeni kopš 2004. gada, kad pētījumu centrs SKDS sāka mērīt iedzīvotāju attieksmi šajā jautājumā.
Šā gada septembrī vairāk nekā puse jeb 59% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta eiro ieviešanu Latvijā, liecina Latvijas faktu veikta aptauja.