Vairāki ekspertu, tostarp Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti atzinuši, ka Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegtie vēlētāju parakstītie Pilsonības likuma grozījumi par automātisku pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem nav uzskatāmi par pilnīgi izstrādātiem, lai tie varētu tikt nodoti tautas nobalsošanai.
Jau vēstīts, ka CVK septembra sākumā TM, Saeimas Juridiskajam birojam, kā arī vairākām Latvijas augstskolām lūdza sniegt atzinumu, vai likumprojekts Grozījumi Pilsonības likumā ir uzskatāms par pilnībā izstrādātu Satversmes 78. panta izpratnē.
TM savā atzinumā secinājusi, ka likumprojekts nav "pilnīgi izstrādāts" un ievietojams Latvijas tiesību sistēmā, jo ir neatbilstošs Neatkarības deklarācijai, Satversmes 1. un 2. pantam, Pilsonības likuma 1. panta pirmajai daļai, kā arī tiesību sistēmā nostiprinātajai nepārtrauktības doktrīnai, portālu Diena.lv informēja TM pārstāve Sigita Vasiļjeva
Satversme ir sastādīta konspektīvi, precīzi un cenšoties iztikt bez liekvārdības un jebkuram Satversmes tekstā ietvertajam vārdam ir dziļi pārdomāta un apzināta jēga. Līdz ar to Satversmes 78. pantā ietverto jēdzienu "pilnīgi izstrādāts" nepieciešams tulkot, ievērojot citos Satversmes pantos noteikto, uzsver ministrija.
Minētais likumprojekts ir pretrunā kontinuitātes principam un līdz ar to arī Satversmes 1. un 2. pantam. Tas secināts, jo Latvija, nosakot pilsoņu kopumu, balstījās uz “Likumā par pavalstniecību” ietvertajiem pilsonības pamatprincipiem, kas nosaka, ka principiāli svarīgi ir noteikt pilsoņu kopumu, kas ir lojāls Latvijas valstij. Arī šobrīd spēkā esošais Pilsonības likums balstās uz to pašu principu, 1. panta pirmajā daļā paredzot, ka Latvijas pilsonība ir personas noturīga tiesiska saikne ar Latvijas valsti. Šīs saiknes pamatā ir jābūt lojalitātei.
Nepilsoņa statuss pats par sevi liecina, ka personai, kas šo statusu ieguvusi, zināmā mērā pastāv tiesiskā saikne ar Latviju, tomēr šī saikne pamatojas, nevis lojalitātē valstij, kas ir pilsonības pamats, bet gan apstāklī, ka Latvija ir šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta, teikts ministrijas atzinumā.
"Ņemot vērā to, ka ar likumprojektu plānots pilsonību "automātiski" piešķirt visiem nepilsoņiem, nevērtējot to lojalitāti Latvijas Republikai, secināts, ka likumprojektā ietvertās tiesību normas ir neatbilstošas Pilsonības likuma jēgai un mērķim un jo īpaši Pilsonības likuma 1. panta pirmajai daļai, kas atspoguļo pilsonības piešķiršanas pamatnosacījumus, balstoties uz nepārtrauktības doktrīnu," secinājuši ministrijas speciālisti.
Arī vairāku Latvijas augstskolu ekspertu sagatavotajos atzinumos secināts, ka iesniegtais likumprojekts nav pilnībā izstrādāts, lai par to varētu notikt tautas nobalsošana. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskās fakultātes dekāns Andrejs Vilks Dienai.lv sacīja, ka RSU mācībspēkiem ir dažādi iebildumi pret šo grozījumu saturu.
Pirmkārt, ir nepieņemami, ka automātiski par pilsoņiem kļūtu indivīdi, kuriem to nepieļauj Pilsonības likums. Šādā gadījumā jebkurš, arī pret Latviju noskaņota vai agrāk tiesāta persona, kas agrāk nevarētu iegūt pilsonību, iegūtu pilsonību pat to neapzinoties, skaidro A.Vilks. Otrkārt, šie grozījumi būtu pretrunā ar dažādiem spēkā esošajiem tiesiskiem aktiem, piemēram, Pilsonības likumu. Tāpat eksperts norāda, ka nevar būt vienlīdzīgs statuss pilsoņu un nepilsoņu pasēm, jo tie ir divi atšķirīgi dokumenti, taču izziņa nevar funkcionēt tā, kā to ierosina iesniedzēji.
Pie līdzīga secinājuma nonākuši arī Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras mācībspēki. Speciālisti uzsver, ka šādi grozījumi paredzētu izmaiņas Latvijas tautas sastāvā, to papildinot ar personām, kurām nav nekādas vēsturiskās saiknes ar sākotnējo pilsoņu kopumu. Viņuprāt, šāda Latvijas tautas masveidīga vai beznosacījuma papildināšana deformētu Latvijas valstiskumu.
Eksperti norāda, ka šādā aspektā nav juridiskas nozīmes, vai likumprojekts paredzētu pilsoņu kopumu papildināt ar visiem nepilsoņiem vai, piemēram, visiem jebkuras citas valsts pilsoņiem, kuri to vēlētos, vai bezvalstniekiem. "Tādēļ pastāv pamats apgalvojumam, ka attiecīgais regulējums būtu pretrunā Latvijas valstiskumam un apdraud Latvijas pastāvēšanu. Līdz ar to Valststiesību zinātņu katedras ieskatā minētais likumprojekts nav uzskatāms par pilnīgi izstrādātu Satversmes 78.panta izpratnē," teikts LU atzinumā.
Nepilsoņu referenduma organizatori, kustība Par vienlīdzīgām tiesībām, septembra sākumā CVK iesniedza 12 779 parakstus ar mērķi rīkot referendumu par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem. Ja CVK atzīs, ka par likumprojektu ir savākti vismaz 10 000 derīgu parakstu un ka tas virzāms uz otro parakstu kārtu, tad vēl būs nepieciešams savākt 10% vēlētāju apliecinājumu. Ja tas izdosies, pirms tautas nobalsošanas par iniciatīvu lems Saeima.