"Ekonomisku un politisku iemeslu dēļ Baltkrievija ir pietuvinājusies Krievijai, un Krievija nav ieinteresēta proeiropeiskā virzienā. Tāpēc kopumā es nedomāju, ka cilvēktiesību situācija Baltkrievijā uzlabosies," atzina Vilsons.

"Iestājoties Eirāzijas savienībā, no vienas puses, Lukašenko cenšas spēlēt šo balansēšanas spēli starp Krieviju un pārējiem šīs savienības biedriem, tostarp Ķīnu, bet tomēr viņš to spēlē daudz pietuvinātāk Krievijai. Daudzie ekonomiskie darījumi, kurus Baltkrievija pēdējā gada laikā ir parakstījusi, sniedz tai daudzus ekonomiskos plusus. Baltkrievijas ekonomika balstās uz lētu izejvielu iepirkšanu no Krievijas un to pārstrādi un pārdošanu uz citām valstīm, turklāt Baltkrievijas importa tarifi uz Krieviju ir daudz zemāki. Tas viss arī pietuvina Baltkrieviju Krievijai," norādīja Vilsons.

Būtiskā problēma ir Eiropas Savienības (ES) zemā ieinteresētība, cenšoties apgrūtināt valsts tranzītu, ierobežot eksportu, taču neievērojot iespēju ietekmēt naftas eksportu. "Es domāju, ka naftas tirdzniecība ir galvenais peļņas avots, kas nodrošina sistēmas darbību. Spējot ietekmēt naftas eksportu, to novirzot uz Ukrainu, tā būtu iespējama Baltkrievijas atvirzīšana no Krievijas," norādīja Vilsons.

 

"Principiāli nav nekā slikta, piespriežot sankcijas, cenšoties ietekmēt režīmu un eliti. Tomēr sankcijām ir jābūt gudrākām, un ES vajadzētu pastāvēt uz stingrāku nostāju. Ziņai, ko šīm sankcijām būtu jānodod, ir nevis tas, ka ES nepatīk Baltkrievijas līderis, bet gan tas, ka esošais Baltkrievijas režīms nodara lielāku postu Baltkrievijas iedzīvotājiem un ekonomikai, nevis kādam citam," skaidroja Vilsons.

Jau ziņots, ka ES marta nogalē nolēma paplašināt sankcijas pret Minsku. ES nevēlamo personu un organizāciju sarakstā iekļauti vēl 12 Baltkrievijas pilsoņi, kā arī 29 kompānijas un organizācijas, kuras iesaistītas cilvēktiesību pārkāpumos valstī. Iepriekš ES izveidoja sarakstu, kurā iekļauti 227 Baltkrievijas pilsoņi, un iesaldēja trīs Baltkrievijas uzņēmumu aktīvus.