1962.gadā ASV 1% turīgāko cilvēku bija 125 reizēs bagātāks nekā visas vidējās šķiras mājsaimniecības. 2010.gadā šis rādītājs sasniedza 288 reizes. Šādā veidā pēdējo 50 gadu laikā atstarpe bagāto amerikāņu un vidējās šķiras ģimeņu labklājības līmenī ir pieaugusi 2,3 reizēs, ziņo portāls „BFM.ru”, atsaucoties uz CNN.
Eksperti uzskata, ka minētā tendence saglabājas divu iemeslu dēļ – bagātie kļūst arvien turīgāki, vidējās šķiras pārstāvji kļūst nabadzīgāki. Vidējās šķiras amerikāņu vairākums pēdējos desmit gados ir saskāries ar labklājības līmeņa samazināšanos.
Vidējās šķiras ģimenes ienākumi salīdzinājumā ar 73 tūkstošiem dolāru 1983.gadā ir samazinājušies līdz 57 tūkstošiem dolāru 2010.gadā.
Savukārt 1% turīgo amerikāņu ienākumi 50 gadu laikā no 9,6 miljoniem dolāru 1983.gadā palielinājās līdz 16,4 miljoniem dolāru. Tas ir saistīts gan ar arvien lielāku atšķirību ienākumos, gan ar akciju vērtību palielināšanos minētajā laika posmā.
Minētā tendence ir saistīta arī ar pēdējo gadu ekonomisko krīzi, kad ģimenes vidējie ienākumi 2010.gadā bija par 6% mazāki, nekā pirms 10 gadiem.
Laika posmā no 2007. līdz 2010.gadam 1% bagātāko amerikāņu ienākumi samazinājās tikai par 15,6%. Savukārt vidējās šķiras mājsaimniecību analoģiskais rādītājs samazinājās par 47,1%.
Atgādināsim, ka Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Džozefs Stiglics raksta, ka ASV vairs nav iespēju valsts. "ASV ir pieradusi uzskatīt sevi par vidējās šķiras valsti, taču tā tas nav. Bagātākiem amerikāņiem ir pieejama nacionālās kūkas liela daļa, bet nabadzīgo cilvēku skaits arvien pieaug. Pieaug arī atstarpe starp vidējo šķiru un tiem, kas ir augšā”, - uzskata Stiglics.
Tomēr „parastais amerikānis” – vidējās šķiras pārstāvis – joprojām ir galvenais patērētājs pasaulē, no kura finanšu iespējām ir atkarīga pasaules ekonomika.