Jaunieši vecumā līdz 24 gadiem biežāk nekā citu vecuma grupu respondenti uzskata, ka izglītības sistēma Latvijā kļūtu krietni labāka, ja to pārtrauktu ik pa laikam reformēt un pieņemtu par skolotājiem jaunus cilvēkus. Tiesa gan, atbalsts pausts arī jaunu mācīšanas metožu ieviešanai, liecina DNB Latvijas barometra pētījuma dati.
Tikmēr par izglītības jomu atbildīgo ierēdņu, tostarp arī ministra maiņu kā izglītības sistēmas uzlabošanās priekšnosacījumu visbiežāk atbalstījuši respondenti vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem.
Respondenti vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem biežāk atzīmējuši, ka uzsāktās reformas gluži vienkārši jāveic līdz galam, nevis jāpamet pusceļā, bet 35 līdz 44 gadus veci aptaujātie uzskata, ka vecākiem aktīvāk jāpauž un jāaizstāv savas vēlmes, tad arī izglītības sistēma mainīsies.
Lūgti norādīt, kuras no pēdējā gada laikā ierosinātajām pārmaiņām izglītības sistēmā atbalsta, respondenti vecumā līdz 34 gadiem biežāk nekā citu vecuma grupu aptaujātie atzīmējuši nepieciešamību mācīt pirmo svešvalodu jau no 1. klases un skolās plašāk ieviest digitālos mācību līdzekļus.
Lielāko atbalstu iecerēm nodrošināt vietu bērnudārzā visiem bērniem no pusotra gada vecuma un ieviest bezmaksas mācību līdzekļus skolās pauduši respondenti vecumā no 25 līdz 44 gadiem. Tajā pašā laikā respondenti vecuma grupā no 35 līdz 54 gadiem biežāk nekā citi aptaujātie atbalstījuši Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņu aparāta samazināšanu. Interesanti, ka respondenti vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem retāk nekā citu vecuma grupu aptaujātie iedzīvotāji atbalstījuši ieceri pagarināt mācību gadu.