2012. gada 28. augustā Latvijas Republikas Ministru kabinets izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikuma projektu "Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi".
Šiem noteikumiem vajadzēja vainagot vienu no būtiskajām Latvijas augstākās izglītības programmu reformām, kā tas tika iezīmēta Pasākumu plānā nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam. Pāreju uz studiju virzienu akreditāciju, kura nodrošinātu augstskolām gan lielāku brīvību jaunu un dinamisku studiju programmu veidošanai un arī lielāku atbildību par tā virziena, kura ietvaros augstskola savas programmas veidotu, kopējo kvalitāti, atbalstīja visas Plāna izstrādē iesaistītās puses: augstākās izglītības institūcijas un to organizācijas, sociālie partneri un arī Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas vadība. Pārejai uz studiju virzienu vērtēšanu atbilstoši plānam tika veikti grozījumi Augstskolu likumā un uzsākts īstenot Eiropas Sociālā fonda projektu "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai".
Diemžēl noteikumu projekts, kurš tika iesniegts apstiprināšanai Ministru kabinetā bija nepatīkams pārsteigums, jo tas bija pretrunā ar Plānā paredzēto un ar sociālajiem partneriem saskaņoto studiju virzienu akreditācijas modeli. Vēl nepatīkamāks pārsteigums bija IZM organizētā 29.augusta saskaņošanas sanāksme, kurā IZM nesaskaņoja nevienu jautājumu, atsakoties saskaņot pat tos jautājumus par kuriem bija panākta vienošanās jau vasaras mēnešos. Pārsteidza arī LR Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa kunga retorika, kurš pamatotos iebildumus noteikumu projektam aicināja neņemt vērā ar argumentu, ka turpmāk būs vēl vairāk iebildumu, un aicināja Ministru kabinetu izrādīt politisko gribu atbalstot "Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumus" nodēvējot oponentus par "reformu pretiniekiem".
Balsošana par noteikumu projektu tādā izskatā, kādā tas ir tagad būtu Ministru kabineta izšķiršanās. Izšķiršanās par to, ka tiek ignorēts tas darbs, kurš tika ieguldīts sagatavojot Pasākumu plānu nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam un Augstskolu likuma grozījumiem. Izšķiršanās par to, ka tiek pazemoti visi tie cilvēki, kuri iesaistījās Eiropas Sociālā fonda projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" īstenošanā. Izšķiršanās par to, ka valstī tiek ignorēti tiesiskās paļāvības principi.
Būtiskākās sagatavoto "Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumu" problēmas slēpjas sekojošajos to aspektos:
1) Nepieciešamība definēt to, kas tiek saprasts ar jēdzienu "studiju virziens", jo 2011. gada vasarā grozot Augstskolu likumu tas netika atrunāts un no noteikumu satura nav skaidrības par tā saistību ar augstākās izglītības programmu līmeņiem. Turklāt akreditējot studiju virzienus ir skaidri jānorāda, kura līmeņa programmu īstenošanai ir piešķirta studiju virziena akreditācija. Šādi varētu izvairīties no nevajadzīgas studiju programmu dublēšanās nākotnē, kuru varētu izraisīt situācija, kad novērtējot, piemēram, bakalaura līmeņa programmas, augstskolai tiktu piešķirta studiju virziena akreditācija, kura ļautu tai sākt īstenot maģistra un doktora līmeņa studiju programmas, dublējot jau esošās studiju programmas citās augstskolās.
Atbilstoši "Pasākumu plānam nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam" atjaunot tiešu sasaisti ar Eiropas Sociālā fonda projektu "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" un atteikties noteikumos no normas, ka arī tām augstskolām, kuras ir piedalījušās Eiropas Sociālā fonda projektā "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" būtu vēlreiz jāiegulda tikpat liels darbs sagatavojot un iesniedzot studiju virzienu akreditācijai nepieciešanos materiālus,
2) Rosinām atteikties no noteikumos ietvertajām stagnatīvajām normām, kuri būtiskajām izmaiņām studiju virzienā pieskaita arī studiju virzienam atbilstošās studiju programmas izmaiņas saturā, kuras "pārsniedz 20 procentus no akreditācijas iesniegumā noteiktās studiju virzienam atbilstošās studiju programmas obligātās un ierobežotās izvēles daļas apjoma kredītpunktos;" (28.7.3.), jo uzskatām, ka tas ir nevajadzīgi birokrātiski reglamentējošs un samazina augstskolu spēju dinamiski reaģēt uz izmaiņām izglītības jomā un darba tirgū. Tāpat uzskatām, ka minētais pants būtu papildināms ar piebildi, ka par "būtiskām izmaiņām netiek uzskatītas tālmācības, tai skaitā elektronisko tālmācības instrumentu izmantošana studiju darbā", jo pretējā gadījumā tiktu apdraudētas augstskolu iespējas izmantot jaunākos tehnoloģiskos līdzekļus savā studiju procesā.
3) Noraidāma ir iecere Studiju akreditācijas komisijai vienlaikus pieņemt lēmumu par akreditāciju un arī veidot novērtēšanas komisiju, izstrādāt un apstiprināt novērtēšanas metodiku. Šādi tiks izveidota kvalitātes novērtēšanas institūcija, kura neatbildīs tām prasībām, kuras tiek izvirzītas European Association for Quality Assurance in Higher Education (ENQA) loceklēm, līdz ar to arī viss studiju virzienu novērtēšanas un akreditācijas process neveicinās Latvijas augstākās izglītības starptautisku novērtējumu un iekļaušanos vienotajā Eiropas augstākās izglītības telpā. Uzskatam, ka atbilstoši labai augstākās izglītības pārvaldības praksei, studiju virzienu novērtēšanas un akreditācijas process ir skaidri jānodala, ļaujot augstskolām pašām izvēlēties novērtēšanas institūcijas, kuras darbojas saskaņā ar The European Standards and Guidelines for Quality Assurance in the European Higher Education Area (ESG) un kuras ir vai potenciāli var tikt iekļautas European Quality Assurance Register (EQAR).
To apzinoties, Latvijas Mākslas augstskolu asociācija, kas apvieno trīs mākslas augstskolas, Latvijas Mākslas akadēmiju, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju un Latvijas Kultūras akadēmiju, aicina nepieļaut tādu noteikumu apstiprināšanu, kuri būtiskos jautājumos ir nekvalitatīvi un pretrunā ar uzsākto reformu gaitu un kuri grauj tiesiskās paļāvības principus.
Vienlaikus, lai izvairītos no turpmākajiem pārpratumiem radītu priekšnoteikumus atklātai diskusijai, kuras mērķis ir Latvijas augstākās izglītības kvalitātes uzlabošana, Latvijas Mākslas augstskolu asociācija aicina LR Izglītības un zinātnes ministru Roberta Ķīļa kungu beidzot izklāstīt savu reformu plānu.