Kamēr Latvijas piejūras pašvaldībās stāsta par lietuviešu kāpu izbraukātājiem, Lietuvā norāda uz kādu automašīnu no Latvijas, ko par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem kaimiņvalsts policisti sodījuši 49 reizes. Abos gadījumos trūkst mehānisma, kas ļautu piespiest samaksāt naudas sodus pārkāpējiem no ārvalstīm. Septembrī Viļņā plānota Baltijas valstu ceļu policiju vadības tikšanās, lai meklētu risinājumus.
Kā Diena iepriekš vēstīja, vairākās piejūras pašvaldībās novērots, ka nereti kāpu izbraukātāji ir lietuvieši. Viņus iespējams sodīt tāpat kā vietējos pārkāpējus, tomēr trūkst mehānisma, kā piespiest samaksāt Latvijā uzliktos sodus. Problēma attiecas arī uz citiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, tai skaitā uz pārsniegtiem ātrumu ierobežojumiem. 2010. gadā pārkāpēji no desmit valstīm kopumā Latvijā sodos nenomaksāja teju 640 tūkstošus latu.
Sūrojas arī leiši
Tieslietu ministrija (TM) skaidroja, ka Eiropas Savienībā (ES) nav instrumentu, ar ko panākt vismaz daļēju sadarbību administratīvo sodu izpildē, tāpat Latvijai nav noslēgti atsevišķi līgumi ar citām valstīm par sadarbību šajā jomā. Turklāt ne visās valstīs pastāv vienāda izpratne par administratīvajiem pārkāpumiem, un tieši Latvijas sistēma ar dalījumu administratīvajos pārkāpumos un kriminālsodāmos noziedzīgajos nodarījumos ES tiek uztverta kā samērā netipiska. TM apsver iespēju slēgt trīspusēju līgumu ar Lietuvu un Igauniju, tomēr sarunas par to vēl nav sāktas.
Lietuvas Ceļu policijā Dienai atzina, ka problēmas ar naudas sodu piedzīšanu no ārvalstu pārkāpējiem pastāv, - gadā kaimiņvalstī par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem sodīti 67 tūkstoši ārvalstnieku, no kuriem 10% ir Latvijas iedzīvotāji. Latvijā šis skaits pērn bija 16 tūkstoši. Kā stāsta Lietuvas Ceļu policijas priekšnieks Ģintars Aliksandravičus, šī problēma tiek iztirzāta jau gadu, un plānots, ka septembrī Viļņā notiks Baltijas valstu ceļu policiju vadības tikšanās, kuras dienaskārtībā būs iekļauts arī jautājums par pārrobežu sadarbību naudas sodu piedziņā.