Tiek uzskatīts, ka hobijs ir savdabīgais veids, kā atpūsties no darba, aiziet no monotonās realitātes un nodarboties ar to, kas tiešām patīk, nevis to, ar ko var pelnīt naudu. Daugavpils novada iedzīvotājs Aleksandrs Muižnieks jau dažus gadus nodarbojas ar kokgriezēja darbu, turklāt, viņa darinātie ziedi nemaz nav sliktāki par īstajiem.
Meistars, kas kokgriezēja arodu apguvis pašmācības ceļā, Gorod.lv pastāstīja, ka jau bērnībā ar nazi mēģināja kaut ko izveidot no koka klucīša. Taču mēģinājums nebija izdevies, un Aleksandrs pameta šo nodarbošanos.
Jau būdams solīdā vecumā, viņš nolēma no liepas klucīša izgriezt rozi. Šoreiz tas bija veiksmīgs mēģinājums, kaut arī roze varētu būt labāka, vēlme radīt viņu neatstāja.
Katru pavasari Aleksandra Muižnieka koka ziedi priecē Kraujas ciema bibliotēkas apmeklētājus. Pēc kokgriezēja vārdiem, darbu veidošana aizņem pietiekami daudz laika.
„Esmu aizrautīgs cilvēks – ja esmu sācis ko izgriezt, nekam citam neatliek laika, tāpēc ar to nodarbojos tikai ziemā, kad ir daudz brīvā laika. Man nav savas darbnīcas, tāpēc nākas strādāt dzīvoklī. Ģimene neiebilst, viņi atbalsta manu aizraušanos.
Izstrādājumu lielāko daļu izgatavoju aptuveni 20 stundās, bet pie dažiem darbiem strādāju pusgada laikā. Sākumā pārdomāju tehnisko pusi, tad ķeros pie darba. Uzmetumus uz papīra es nedaru. Priekš kam? Var taču dabā aplūkot manas mīļākās puķes – rozes, kā arī lilijas, fuksijas un īrisus. Uzmanīgi aplūkoju, iegaumēju un izgriežu. Principā, viss ir ļoti vienkārši.
Man ir vairāk nekā simts dažādu instrumentu, no kuriem lielu daļu dažādu kaltu pats esmu izgatavojis.
Piemēram, vienu darbu no viengabala klucīša darināju pusgadu. Nav nekā pielīmēta. Īrisa ziedu biju izgatavojis divu mēnešu laikā un arī no viengabala koka. Principiāli nepārklāju savus ziedus ar laku, jo no tās koks dzeltē un zaudē savu individualitāti.
Griežu no liepas – tas ir mīksts un silts koks. Dažreiz kā pamatu izmantoju meža ābeli. Klucīšus sagatavoju laikus un glabāju šķūnī.
Neskatoties uz to, ka mani pazīst ārzemēs – pēc pasūtījuma esmu izgatavojis darbus poļiem, vāciešiem un šveiciešiem – savus izstrādājumus es nepārdodu. Agrāk, kad mācījos kokgriezēja arodu, ļoti daudzus darbus dāvināju paziņām un draugiem. Tāpēc mana kolekcija aizņem vienas istabas kaktu parastajā daudzstāvu mājas dzīvoklī Kraujā. Pašlaik plānoju iemācīties izgriezt peonijas un dālijas”, - pastāstīja Aleksandrs Muižnieks.
skaisti
Jāatrod kāds, kas palīdz pārdot, tie taču unikāli darbi.
Aleksandrs ir ģēnijs
Varu palīdzēt ar bezmaksas reklāmu savā internetveikalā. Rakstiet Draugos Daina Stabulniece.