Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apkopujusi datus par mācību līdzekļu iegādi pēdējos piecos gados un secinājusi, ka pagājušajā gadā pusi no skolu iegādātajām mācību grāmatām bijušas no izdevniecības "Zvaigzne ABC". Tāpēc izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uzdevis nosūtīt Konkurences padomei apkopojumu un lūdzis izvērtēt konkurences apstākļus mācību literatūras tirgū.
Tas darīts ar mērķi ievērot tirgus uzraudzību iedzīvotāju interesēs un novērst iespējama monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Tāpat arī Konkurences padomei lūgts sniegt rekomendācijas situācijas uzlabošanai, portālu "Delfi" informēja IZM.
Ķīļa birojs šogad ir saņēmis vairākas vecāku sūdzības par uzņēmuma "Zvaigzne ABC" cenu politiku un dominējošo stāvokli mācību materiālu tirgū. Sūdzībās vecāki ir norādījuši, ka mācību līdzekļu cenas uzskata par nepamatoti augstām, un pauduši bažas, ka atsevišķi uzņēmēji gūst nepamatoti lielu peļņu no mācību materiālu iegādes, norādīja ministrijā.
IZM sadarbībā ar pašvaldību izglītības pārvaldēm un speciālistiem jūnijā apkopoja informāciju par mācību grāmatu iegādēm.
Apkopojot informāciju, konstatēts, ka vairāk nekā pusi no mācību literatūras izglītības iestādes iegādājas vienā izdevniecībā un līdz ar to IZM vērsusies Konkurences padomē ar lūgumu nodrošināt izvērtējumu un sniegt atzinumu par konkurences apstākļiem mācību literatūras tirgū.
Pašlaik, kamēr Konkurences padome izvērtē iesniegto informāciju un situāciju mācību grāmatu tirgū, Izglītības un zinātnes ministrija un ministrs Roberts Ķīlis no plašākiem komentāriem atturēsies.
Apkopojot datus par mācību līdzekļu iegādi, konstatēts, ka pēdējo piecu gadu laikā vispārizglītojošās dienas skolās ir iegādātas 2,9 miljoni grāmatu, no kurām 2,2 miljoni ir mācību grāmatas.
2011./2012.mācību gadā Latvijas vispārizglītojošo skolu bibliotēkās bija 12 miljoni grāmatu vai apmēram 60 grāmatas uz vienu skolēnu, no tām 6,2 miljoni ir mācību grāmatas. No 1,12 miljoniem latu, kas 2010.gadā izlietoti mācību grāmatu iegādei, 14% vai 157 tūkstoši latu piešķirti no valsts budžeta, bet pārējie 86% - no pašvaldību budžeta.