Politiķiem draud briesmas izmantot Dieva vārdu savās interesēs, vienubrīd flirtējot ar kristiešiem, bet pēc tam piekāpjoties tādu uzskatu priekšā, kas ir pilnīgā pretrunā ar Dieva atklāto patiesību. Savukārt uzņēmējiem savas ticības akcentēšana var kalpot par aizsegu, lai modinātu citos uzticību, ko pēc tam ir iespējams ļaunprātīgi izmantot. To trešdien savā sprediķī Aglonā Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos sacīja Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
Kā portāls „Delfi" uzzināja Latvijas Romas katoļu baznīcas informācijas centrā, Sankevičs savā uzrunā svētku galvenajā svētajā Misē, kurā piedalījās gan liels skaits ticīgo, gan valsts augstākās amatpersonas, pievērsās dekalogam, jeb desmit Dieva baušļiem, sīkāk apskatot katru no tiem un saistot tos ar Latvijas un Eiropas Savienības iedzīvotāju ikdienu un izaicinājumiem, ar kuriem saskaras ikviens cilvēks.
Viņš atzina, ka cilvēces vēsture ir nemitīga cīņa par brīvību, kas ir viena no lielākajām vērtībām un ko apliecina pagājušie gadsimti. „Sieviešu emancipācija, jaunu valstu izveidošanās - tas viss ir apsveicami, taču visnozīmīgākais cīņas lauks bieži vien ir ticis atstāts novārtā, un tā ir cīņa par mūsu iekšējo brīvību, cīņa ar grēku pašam sevī un pasaulē," sacīja Stankevičs. Viņš atgādināja Romas katoliskās baznīcas pāvesta Benedikta XVI teikto par to, ka ikvienai krīzei ir garīgs pamats, un secināja, ka krīze, par kuras beigām iepriekš vēstīts, vēl nebūt nav beigusies.
Viņš uzsvēra, ka pirms 22 gadiem Latvija izgājusi no „vergu nama", taču šobrīd izvirzīti atkal jauni elki - personiskā labklājība, stāvoklis sabiedrībā, veiksme, prestižs, vēlme vienmēr panākt savu. Pēdējā laikā daudz tiek runāts par latviskajām vērtībām, taču nav skaidrs, vai tās tiešām ir darba tikums, pienākums, zeme, attieksme pret dabu.
„Ja paskatās dziļāk, vai tomēr mantiskās vērtības, attieksme pret darbu un īpašumu bieži vien nekļūst svarīgāka par cilvēciskajām vērtībām - attiecībām starp vecākiem un bērniem, starp vistuvākajiem cilvēkiem," sacīja Stankevičs.
Viņš arī atzina, ka ir ļoti daudz zagšanas paveidu, sakot, ka Eiropas Savienības struktūrfondu apguve un dažādu citu projektu īstenošana ir liels izaicinājums attiecībā pret Dieva bausli, kas nosaka zagšanas aizliegumu.
Viņš arī norādīja, ka nomelnot presē, publicēt nepārbaudītas ziņas un kompromitēt ir kļuvis par ikdienu un nevienu vairs nepārsteidz, „Lietas, par kurām vēl gluži nesenā pagātnē bija kauns pat pieminēt, tagad tiek labprātīgi publiskotas, atkailinot ne tikai savu miesu, bet arī savas dvēseles tukšumu un nabadzību. Tādā veidā tiek mainīta cilvēku domāšana (..) to degradējot," sacīja garīdznieks.
Norādot uz lielo šķirto laulību skaitu, Stankevičs sacīja, ka sabiedrībā arvien vairāk zūd ticība laulībai kā noslēpumam, kā sakramentam, kurā ir klātesošs Dievs un Viņa svētība, bez tam daudzi vispār atsakās no tā, lai savu kopdzīvi reģistrētu kā laulību. „Pat mātes dažkārt savām meitām iesaka dzīvot nereģistrētās attiecībās, lai pēc tam nebūtu lieku šķiršanās izdevumu. Cilvēks sevi emocionāli izšķiež, mainot partneri pēc partnera, bet sabiedriskā sfērā jēdzienu „laulība" cenšas aizstāt ar bezpersonisku terminu „partnerattiecības". Iznīcinot to, kas ir sakrāls, iznīcinot laulības un ģimenes jēdzienu, ir tik viegli veidot bezdomu manipulējamu pūli," sacīja bīskaps.
Garīdznieks cita starpā atzīmēja, ka reklāmu vairums un pornoindustrija balstās tajā, ka mēģina cilvēkā pastiprināt iekāri un „tas ir tipiski negodīgs bizness". Lai gan mūsdienās tik daudz kā nekad tiek runāts par cilvēka tiesībām, taču tai pat laikā cilvēka vērtība tiek reducēta uz to, kas viņam pieder vai kā viņš ārēji izskatās.
„Gadsimtiem ilgi cilvēks ir ticis vērtēts pēc tā, cik lielā mērā viņš ir spējis apkarot savas kaislības. Mūsdienu varonis ir gluži pretējs - jo vairāk spējīgs apmierināt savas iekāres, jo austāks ir viņa reitings. No šādas ideālu maiņas, kas ļoti strauji norisinās mūsu acu priekšā, arī izriet tik ļoti izplatītā skaudība un prakse gremdēt citus," sacīja Stankevičs.
„No visa tā var secināt, ka krīze, par kuru pie mums mēģina runāt pagātnes formā, nebūt nav beigusies. Taču mums vienmēr ir izvēle. Palikt tajā vai arī mainīt mūsu dzīves pamatnostādnes," rezumēja katoļu baznīcas arhibīskaps.