Par krievu valodu latgalieši izteicās aktīvāk, nekā par pilsonību 5

Daugavpils iedzīvotāji arī piedalās kustības "Par vienlīdzīgām tiesībām" akcijā un parakstās par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem. Taču, kā portālam Gorod.lv paziņoja viens no partijas "Par dzimto valodu" līderiem Illarions Girs, parakstu vākšanā referenduma rīkošanai par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem latgalieši nav tik aktīvi kā tas bija, kad tika vākti paraksti referenduma rīkošanai par krievu valodu. Tiesa, daugavpiliešu aktivitāte pieauga pēc tam, kad savu balsi par nepilsoņu tiesībām atdeva tēvs Aleksijs Žilko.

Novērtējot iespēju visu etapu gaitā savākt nepieciešamo balsu skaitu, jo referentus par krievu valodu izgāzās, I.Girs atzīmēja, ka pagājušajā reizē noteiktajai cilvēku grupai bija vienkāršāk sarīkot histēriju un iedvest paniku sakarā ar nācijas apdraudējumu. Pašlaik parakstu vākšana nav saistīta ar nacionālo jautājumu, tai piemīt mazākā etniskā nokrāsa, jo nepilsoņu vidū ir ne tikai krievi, bet arī latvieši un citu nacionalitāšu pārstāvji.

I.Girs izteica pieņēmumu, ka latvieši rīkosies saprātīgi un referenduma par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem dienā paliks mājās, un tikai izteikti kareivīgi noskaņotie nāks un demonstratīvi balsos pret to, lai tiktu atjaunots taisnīgums un viņa kaimiņam būs tādas pašas tiesības kā pilsoņiem.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc tika nolemts sākumā iniciēt referenduma rīkošanu par valodu, bet vēlāk – par pilsonību, I.Girs atzīmēja, ka valodas jautājums ir aktuālāks, tas skar daudzus cilvēkus. Partijas līderis atzīmēja, ka valodas referenduma mērķis bija apvienot visus, skaļi paziņot par sevi, morāli demonstrēt nepiekrišanu tam, kas notiek valstī. Tieši tāpēc tika izvēlēts formulējums – par krievu valodu kā otro valsts valodu, jo pēc parakstu vākšanas iniciatoru domām, ar maigāku formulējumu ne būtu panākts vēlamais efekts.

Tomēr referendums par krievu valodu izgāzās. Taču, neskatoties uz to, ka „izkustināt” cilvēkus sakarā ar pilsonības jautājumu ir grūtāk, jo ir nepieciešams pašapziņas augstākais līmenis, lai cilvēks (pilsonis) ietu un nobalsotu, lai kādam piešķirtu pilsonību, parakstu vākšanas iniciatori skatās nākotnē ar optimismu. To nosaka arī fakts, ka minētajam referendumam ir nepieciešams mazāks kvorums, t.i., jāsavāc mazāk balsu „par”, nekā pagājušajā referendumā, tāpēc šoreiz pastāv iespēja uzvarēt tīri matemātiski, atzīmēja I.Girs.

Atgādināsim, ka pašlaik norisinās parakstu vākšanas pirmais etaps, kad ir jāsavāc 10 000 notariāli apliecinātu Latvijas pilsoņu parakstu. Vēlāk Centrālā vēlēšanu komisija sāks kampaņas otro etapu – 10% vēlētāju parakstu vākšanu (aptuveni 153 000 LR pilsoņu paraksti). Trešais etaps ir referendums. Referenduma kvorums ir parlamentārajās vēlēšanās piedalījušos vēlētāju puse, tas ir, 918.000:2 = 459 000 cilvēki. Lai uzvarētu ir nepieciešams referendumā savākt 230 000 balsis „par”.