Latvijā ieviestā sistēma, kas gan izsaukusi neapmierinātību nacionālistiski noskaņotos iedzīvotājos, ka pret ieguldījumiem Latvijā investoriem tiek piešķirtas uzturēšanās atļaujas, ir attaisnojusi uz to liktās cerības, intervijā sacīja Latvijas vēstnieks Krievijā Edgars Skuja.
Latvijā kopš 2010.gada 1.jūlija ārzemnieki var saņemt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem, ja viņi iegādājušies nekustamo īpašumu par vismaz 100 tūkstošiem latu Rīgā vai lielākajās pilsētās vai par 50 tūkstošiem latu - citviet Latvijā. Uzturēšanās atļauju var saņemt arī ārzemnieki, kas kredītiestāžu subordinētajā pamatkapitālā ieguldījuši vismaz 200 tūkstošus latu vai kas kapitālsabiedrības pamatkapitālā ieguldījuši 25 tūkstošus latu un gada laikā nodokļos valstij samaksās vēl 20 tūkstošus latu.
"Jā, manuprāt, tā ir attaisnojusi cerības, jo attīstās nekustamo īpašumu tirgus ne tikai Jūrmalā, bet arī Rīgā. Tāpat interese ir arī par laukiem," atzina Skuja.
"Otrkārt, Krievijas cilvēki, kas investē Latvijā, pret mūsu valsti izturas ar ļoti lielu respektu un cieņu kā pret sakārtotu Eiropas valsti, kurā labprāt dzīvotu. Tālab viņi šeit iegulda savu naudu. Cieņa ir ļoti jūtama. Mums tas ir jāņem ļoti nopietni vērā," norādīja vēstnieks.
Skuja paskaidroja, ka investoriem no Krievijas ir interese par ieguldījumiem dažādās jomās -pārtikas, transporta un arī banku biznesā. Par labu investīciju piemēru vēstnieks uzskata "Rīgas piena kombināta" darījumu, kad to iegādājās Andrejs Beshmeļņickis. Tāpat investoriem ir interese ne tikai par esošu uzņēmumu iegādi, bet arī jaunu uzņēmumu veidošanu.
"Es pats personīgi esmu runājis un ticies ar potenciālajiem investoriem, kas Latvijā vēlētos atrast sadarbības partneri biotehnoloģiju jomā. Ir arī tādas lietas. Var jau būt, ka vienu otru investoru vēstniecība vienkārši nepamana, bet kopumā situācija ir vērtējama kā laba un ar perspektīvu uzlaboties," teica Skuja.
Kopš 2010.gada vasarā stājās spēkā jaunā kārtība, ārzemnieki uzturēšanās atļauju saņemšanā Latvijā investējuši aptuveni 177,5 miljonus latu, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā statistika. PMLP līdz šim ir saņēmusi 1193 uzturēšanās atļauju pieprasījumus, kas pamatoti ar investīcijām nekustamajā īpašumā, veiktiem ieguldījumiem banku subordinētajā kapitālā vai investīcijām kapitālsabiedrību pamatkapitālā.
Tā kā uzturēšanās atļauju var saņemt ne tikai investors, bet arī viņa ģimenes locekļi, kopumā uzturēšanās atļauju saņemšanai līdz šim pieteikti 2813 cilvēki, bet kopumā PMLP izsniegusi 2565 uzturēšanās atļaujas. Atļaujas pārsvarā izsniegtas Krievijas, Ukrainas un Kazahstānas pilsoņiem.
kādas cerības, on vai Krievija rūk kopā??