Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) rosina oficiālās e-adreses piešķiršanu iedzīvotājiem noteikt kā obligātu, informēja LPS.
LPS vēstulē iekšlietu ministrijai norāda, ka nesaskaņo ministrijas izstrādāto koncepcijas projektu par oficiālo e-adresi, norādot, ka pamatprincips e-adreses ieviešanā, ka e-adrese netiek noteikta kā vienīgais saziņas veids, ir jāmaina - e-adresei jābūt kā primāram saziņas līdzeklim.
Tāpat LPS rosina noteikt, ka e-adreses nevis varēs piešķirt, bet ir obligāti jāpiešķir visām fiziskām un juridiskām personām, par kurām ir informācija valsts reģistros.
Vēl LPS ierosina izskatīt iespēju papildināt e-adreses funkcionalitāti ar iespēju privātpersonām norādīt banku, kurā tai ir konts, lai valsts un pašvaldību iestādēm nebūtu jāuzkrāj informācija par personu banku kontiem, uz kuriem tiek skaitīti dažādi maksājumi, piemēram, pabalsti un atlīdzības.
Jau ziņots, ka Iekšlietu ministrija izstrādātajā koncepcijā par e-adreses ieviešanu paredz, ka no šī gada septembra privātpersonai būs iespējams jebkuru iesniegumu nosūtīt valsts pārvaldes iestādei, izmantojot portālu "www.latvija.lv", līdz ar to tas darbosies kā sava veida universāls e-pakalpojums, kurā privātpersonai būs iespējams pieprasīt teju jebkuru pakalpojumu vai nosūtīt valsts pārvaldes iestādei vēstuli. Pēc e-adreses ieviešanas būtu jānodrošina universālā e-pakalpojuma un citu portālā "www.latvija.lv" pieejamo e-pakalpojumu ietvaros sūtīto dokumentu nosūtīšana no/uz e-adresi.
Izmaksas, kas būs saistītas ar koncepcijas risinājuma ieviešanu, daļēji tiks segtas no Eiropas Savienības fondu aktivitāšu īstenošanai pieejamiem finanšu līdzekļiem. Savukārt koncepcijas īstenošanai iedzīvotāju reģistra informācijas sistēmas pielāgošanai nepieciešamais finansējums ir 15 000 latu, bet ik gadu sistēmas uzturēšanai būs nepieciešami 1500 latu - šos līdzekļus plānots paredzēt 2014.gada budžetā, kā arī nākamo gadu valsts budžetos.
Koncepcijā par oficiālo e-adresi ministrija norāda, ka dokumentu sastādīšanai un apritei augsts īpatsvars joprojām ir papīra dokumentiem, kuru drukāšanai, pavairošanai, sūtīšanai, apstrādei un arhivēšanai tiek tērēti ievērojami resursi, kurus būtu iespējams ietaupīt un izmantot efektīvāk, ja tiktu veicināta plašāka elektronisko dokumentu lietošanas izplatība.
Kā piemēru nelietderīgi tērētām augstām izmaksām ministrija min informatīvo paziņojumu izsūtīšanu par vēlēšanu iecirkni pirms pašvaldību vēlēšanām, kā arī Veselības ministrijas izsūtītos paziņojumus noteiktām iedzīvotāju grupām par iespēju bez maksas veikt noteikta veida profilaktiskos izmeklējumus, pašvaldību sūtītos paziņojumus par nekustamā īpašuma nodokli.