Pagājušajā gadā Latvijā ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 23 127 cilvēkiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sagatavotais iedzīvotāju skaita novērtējums.
30 380 personas 2011.gadā izbrauca uz citu valsti nolūkā uzturēties tur pastāvīgi vai vienu gadu un ilgāk.
No kopējā emigrantu skaitā 82,8% bija darbspējas vecumā. Satraucošs ir fakts, ka no Latvijas aizbraukuši 4018 bērni vecumā līdz 14 gadiem, kā arī 75,5% no emigrējušām sievietēm bija vecumā no 15 līdz 49 gadiem, atzīmē CSP.
No kopējā emigrantu skaita 51,7% bija sievietes un 48,3% vīrieši.
Pērn 7253 personas Latvijā ieradās uz pastāvīgu dzīvi vai vismaz uz gadu un ilgāku laiku.
No iedzīvotāju skaita, kas pērn ieradās Latvijā, 28% bija no Eiropas Savienības valstīm, savukārt uz tām emigrēja 85%. Valstis, uz kurām visbiežāk devās Latvijas iedzīvotāji, bija Lielbritānija, Vācija un Īrija.
No kopējā iedzīvotāju skaita, kuri ieradās Latvijā, 55,8% bija sievietes un 44,2% vīrieši. Latvijā ieradās 1260 bērni vecumā līdz 14 gadiem, 74,9% no kopējā imigrantu skaita bija darbaspējas vecumā jeb vecumā no 15 līdz 61 gadam.
Kā liecina apkopotā informācija, darbspējas vecumā emigrantu bija 4,6 reizes vairāk nekā imigrantu.
Visvairāk imigrantu apmetās Rīgas reģionā, bet visvairāk iedzīvotāji emigrēja no Zemgales un Rīgas reģiona - attiecīgi 1,61% un 1,6% no kopējā iedzīvotāju skaita 2011.gada 1.janvārī reģionā.
Migrācijas rezultātā visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājās Zemgalē un Kurzemē - attiecīgi par 1,45% un 1,29% no kopējā iedzīvotāju skaita reģionā.
CSP norāda, ka 2011.gada tautas skaitīšanas datu analīzes rezultātā tika iegūta nepieciešamā informācija, lai CSP varētu precizēt iedzīvotāju skaitu valstī. 2011.gada 1.janvārī Latvijā bija 2 074 600 iedzīvotāji, kas ir par 155 000 mazāk nekā iepriekš publicētā informācija, kas tika iegūta, izmantojot Iedzīvotāju reģistra datus. Tautas skaitīšanā iegūtā informācija par iedzīvotāju emigrāciju liecina, ka pirms tautas skaitīšanas izmantotā informācija par oficiāli reģistrētajām emigrējošām personām ir nepilnīga, novērtējot kopējo emigrantu plūsmu, turklāt emigrācijas reģistrācijas gads bieži neatbilst reālajam emigrācijas periodam, secina CSP.
Pēc 2011.gada tautas skaitīšanas datiem precizētu informāciju par migrāciju raksturojošiem rādītājiem laika posmā no 2000. līdz 2010.gadam CSP publicēs 2013.gada trešajā ceturksnī.
Tas laikam jāuztver kā vēl viens "Latvijas veiksmes stāsts", par ko klipos ņirgājas pat Amerikā.
Kā nekā, ja pareizinām to valsts zaudējumu izteiksmē (apm. 600 000 par vienu iedzīvotāju)- tie ir pāri par 13 miljardi zaudējumu tikai par pagājušo gadu vien!
Un tā ir tikai oficiālā statistika!
Varbūt politikāņiem vajadzētu sākt domāt, ka kaut kas nav kārtībā, ja no valsts spiesti bēgt prom tās iedzīvotāji, jo nav izdzīvošanas iespēju?
Kam vēl ir jānotiek, lai atklāti tiktu pateikts, kas ir valsts un valstiskuma reālie kaprači?
Vai varētu būt, ka tāpēc grib visu vadību nodot ES, lai aizmālētos acis?
Kamēr tiks īstenota esošā VID un Finanšu ministrijas politika (nenormāli sarežģita, uzņēmējdarbību nestimulējoša), tuvredzīga energoresursu pēc iespējas zemākas izmaksas nenodrošināšana, sarežģīta vienkāršu darba attiecību formēšanu izslēdzoša politika, tikmēr mēs varam tikai arī turpmāk katru gadu tādā pat veidā "braukt" miljardiem latu mīnusos.
Baidos, ja šos skaitļus saliktu kopā nākošo Saeimas vēlēšanu reklāmās, tādiem visnotaļ pozitīviem spēkiem kā Vienotība nebūtu iespējas pārsniegt 5% barjeru.
Varbūt vienreiz vajadzētu sākt saprast, ka veiksmīgas politikas un valsts ekonomikas uzplaukuma nodrošināšanā ir GALVENAIS TO PRINCIPU IEVĒROŠANA, nevis kā tagad - te mēs no turiens pagrābsim miljoniņus, tik mēs no turienes...
Ekonomika nav primitīva grāmatvedība, kur eksistē tikai divi jēdzieni -aktīvi un pasīvi.