Pēc dažām dienām Daugavpils atzīmēs pilsētas atbrīvošanas no fašistiskajiem iebrucējiem 68.gadadienu. Šajā sakarā vakar, 25.jūlijā, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā tika atklāta ekspresizstāde „Cīņās par Daugavpili”.
Muzeja Vēstures nodaļas darbiniece Ņina Šipulina pastāstīja, ka 1944.gada 27.jūlijā Daugavpils atbrīvošanas operāciju veiksmīgi veica 1. un 2. Baltijas frontes vienības. Hitleriešu okupācija turpinājās 37 mēnešus – no 1941.gada 26.jūnija līdz 1944.gada 27.jūlijam. Šajā laikā gāja bojā vairāk nekā 165 000 iedzīvotāju un kara beigās Daugavpilī bija palikuši tikai 14 832 cilvēki.
Ekspresizstādē visi interesenti var aplūkot kara laika fotogrāfijas no muzeja palīgfonda, kas agrāk netika izstādītas, kā arī dokumentus un relikvijas. Izstādes divi stendi piedāvā apmeklētājiem sarkanarmieša Borisa Drozdova grāmatu ar pateicību par Daugavpils atbrīvošanu, īstu karavīra vēstuli, kas tika nosūtīta no frontes līnijas, kas atradās mūsu pilsētas tuvumā un kuru ierindnieks Pjotrs Petrovičs sūtīja savam 4 gadus vecam dēlam. Stendos var aplūkot arī lodes cauršauto ģitāru un bruņu cepuri, leģendārās „Katjušas” šāviņu, atbrīvotāju fotogrāfijas – tankistu un lidotāju fotogrāfijas, atbrīvotās Daugavpils iedzīvotāju, kuri to atjauno, fotogrāfijas.
Vācieši bija ļoti nopietni sagatavojušies mūsu pilsētas aizsardzībai – šeit tika pārdislocētas armijas „Ziemeļi” 5 jaunas divīzijas, pilsētā tika pamatīgi nominēta. Triecienuzbrukums sākās plkst.3:00 no rīta, gāja bojā gandrīz 3 000 Padomju armijas karavīri un oficieri, taču pilsēta tika atbrīvota.
Minēto notikumu aculiecinieki stāstīja, ka Daugavpilī liesmojošā ugunsgrēka atblāzma bija redzama 50 km rādiusā no pilsētas. Pēc šīs operācijas 26 karaspēka daļām, kuras piedalījās Daugavpils atbrīvošanā, tika piešķirts „Dvinskas” goda nosaukums.
Daugavpils tika izpostīta gandrīz par 70%, par ko liecina tā laika fotogrāfijas. Pilnībā tika iznīcināts kvartāls pretī Vienības namam, kurš arī tika nopietni cietis – ēkas kreisā puse tika izpostīta.
Pēc Ņinas Šipulinas vārdiem, pilsētas atjaunošanai no Maskavas tika nosūtīta operatīvā grupa Jāņa Brieža vadībā, kurš kļuva par pirmo atbrīvotās pilsētas vadītāju. Muzeja palīgfondos pat tika atrasta viņa fotogrāfija.
Ar Daugavpils atjaunošanu nodarbojās visi pilsētas iedzīvotāji, turklāt, katram no viņiem bija jānostrādā 100 stundas. Pēc sava pamatdarba cilvēki gāja labiekārtot parkus un būvēt tramvaju sliedes, par to liecina fotogrāfijas – mūsu vēstures liecinieces.
Muzejā atklātā ekspresizstāde darbosies nedēļas garumā, tāpēc jāsteidzas apmeklēt Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs.
