Pēc diviem iepriekšējiem lejupslīdes gadiem 2011.gadā mājsaimniecību patēriņš pieaudzis, taču tā līmenis joprojām ir zemāks nekā 2009.gadā. Turklāt patēriņa izdevumu pieaugums sācies tikai 2011.gada 3.ceturksnī.
Patēriņa izdevumu palielinājums 2011.gadā pret 2010.gadu faktiskajās cenās bija 5,3%. Tajā pašā laikā patēriņa cenas pieauga par 4,4%, rezultātā patēriņa izdevumi salīdzināmajās cenās pieauga par 0,8%.
Patēriņa izdevumi uz vienu mājsaimniecības locekli 2010.gadā bija 178 lati mēnesi, kas ir par 17 latiem jeb 8,8% mazāk nekā 2009.gadā. Ekonomiskā krīze, kas visspilgtāk izpaudās 2009.gadā, kad patēriņa izdevumi saruka vidēji par 16%.
Kopumā patēriņa izdevumi salīdzinājumā ar 2010.gadu pieauga gan pilsētās, gan laukos, kā arī dažāda demogrāfiskā sastāva un ienākuma līmeņa mājsaimniecībās.
Lielāki patēriņa izdevumi bija pilsētās dzīvojošām mājsaimniecībām, kurās tie sasniedza 204 latus vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (Rīgā – 232 lati).
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, izdevumi pārtikai faktiskajās cenās pieauga par 7%, transportam – par 8,2% un mājoklim un komunālajiem pakalpojumiem – par 7,5%.
Mājsaimniecību izdevumi pārtikai, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājušies no 50 līdz 54 latiem vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī. Izdevumi uzturam joprojām ir galvenā patēriņa prioritāte mājsaimniecībās, kas veido vidēji 28,8% no visiem patēriņa izdevumiem un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu (28,3%), šo izdevumu īpatsvars patēriņa izdevumos ir palielinājies.
Nākamie lielākie izdevumu posteņi ir par mājokļa komunālajiem pakalpojumiem un transportu. Pieaudzis izdevumu īpatsvars veselībai – par 9,9%. Turklāt, 2008.gadā veselība bija vien devītais lielākais patēriņa izdevumu postenis, bet 2011.gadā – jau piektais lielākais. Pirmo reizi veselībai tiek tērēts vairāk nekā apģērbiem un apaviem.
Kopumā vidēji visās mājsaimniecībās primārie izdevumi - pārtika, mājoklis, transports, apģērba un apavu iegāde un veselība - ir vairāk nekā divas trešdaļas (69%) no kopējiem patēriņa izdevumiem.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2011.gadā visstraujāk pieauguši izdevumi pensionāru mājsaimniecībās – par 11%, savukārt algotu darbu strādājošo un pašnodarbināto mājsaimniecībās – attiecīgi par 3% un 4%.
Mājsaimniecību budžetu apsekojuma dati liecina – jo vairāk bērnu ir mājsaimniecībā, jo mazāk tā var atļauties tērēt. Visgrūtāk klājās mājsaimniecībām ar trīs un vairāk bērniem, kurās patēriņa izdevumi bija 111 lati un veidoja vien 59% no vidējā patēriņa izdevumu līmeņa valstī, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.
Mājsaimniecību patēriņa izdevumu izmaiņas
(procentos pret iepriekšējo gadu)
