Sīrijas sūtnis Irākā Navafs al Faress ir pametis savu amatu un paziņojis par pāriešanu opozīcijas pusē. Pirms kļūšanas par vēstnieku Bagdādē Faress bijis cieši saistīts ar Sīrijas speciālajiem dienestiem, vēsta ārvalstu mediji.
“Es paziņoju, ka no šī mirkļa es pievienojos Sīrijas tautas revolūcijai, manai dabiskajai vietai šajos grūtajos apstākļos, kuriem cauri iet Sīrija,” Faresa paziņojumu citē raidsabiedrība BBC.
Diplomāts dodas uz autonomā Kurdistānas reģiona galvaspilsētu Erbilu Irākas ziemeļos. Pārtraukt strādāt vadošā režīma labā vēstnieks nolēmis valdības spēku represiju dēļ viņa dzimtajā pilsētā Sīrijā, norāda satelīttelevīzijas kanāls“Al Arabia”.
Faress savā paziņojumā par atkāpšanos aicina arī citus režīma politiķus un partijas “Baath” biedrus pamest valdošo režīmu. “Es aicinu partijas biedrus darīt to pašu, jo režīms ir kļuvis par instrumentu cilvēku un viņu tiekšanās pēc brīvības un cieņas apspiešanai,” diplomāta teikto citē raidsabiedrība BBC.
Par vēstnieku Bagdādē Faress kļuva 2008. gadā. Viņa aiziešana ir liels zaudējums prezidenta Bašara al Asada režīmam, vēsta BBC. Vēstnieks vienlaicīgi ir arī sunnītu cilts, kura mājo pie Sīrijas – Irākas robežas, vadītājs.
Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā no Sīrijas aizbēga Sīrijas Republikāniskās gvardes komandieris, bijušā aizsardzības ministra Mustafi Tlasa dēls Manafs Tlass.
Ģenerālleitnants Manafs Tlass ietilpst Sīrijas prezidenta Bašara al Asada tuvāko personu lokā. Viņa tēvs 30 gadus vadīja Sīrijas Aizsardzības ministriju un bija pats tuvākais 2000. gadā mirušā prezidenta Hafeza al Asada, kurš ir Bašara al Asada tēvs, sabiedrotais. Bijušais ministrs tagad dzīvo Francijā.
Manafs Tlass, kurš komandēja elitāro Republikānisko gvardi un mācījās militārajā akadēmijā ar Bašaru al Asadu, kopš 2011. gada maija atradās mājas arestā, jo nepiekrita režīma ieviestajiem drošības pasākumiem, atsaucoties uz avotiem, vēsta BBC. Viņš arī bija pirmā valdības amatpersona, kas tikās ar opozīciju, kad pagājušajā gadā sākās protesti.
Sīrijā jau kopš pagājušā gada marta turpinās sacelšanās pret prezidenta Bašara al Asada režīmu, kas pārvērtusies plašā vardarbībā starp nemierniekiem un valdības spēkiem. Atbilstoši nevalstiskās organizācijas "Sīrijas Cilvēktiesību observatorija" datiem šajos nemieros gājuši bojā vairāk nekā 17 100 cilvēku, galvenokārt civiliedzīvotāji. Asada režīms par nemieru organizēšanu vaino "ārvalstu teroristus". Krievija ilgstoši bija Asada režīma sabiedrotā un vairākkārt bloķējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas par iejaukšanos Sīrijas konflikta risināšanā.