Koncesijas līgums ar Visaginas AES stratēģisko investoru – japāņu korporāciju „Hitachi”, kas ierobežos iespēju saņemt informāciju par projektu, izraisīja kritiku no informācijas brīvības atbalstītāju puses un no pazīstamu ārzemju žurnālistu puses. „Rodas iespaids, ka Lietuva atgriežas tumšajos laikos, kad valdība bija Padomju Savienības marionete”, - izteicās britu laikraksta „Guardian” bijušais korespondents Pols Brauns
Eiropas organizācija „Access info Europe”, kas aizstāv tiesības uz informācijas saņemšanu, un citi nevalstiski darbinieki vēlas pievērst lietuviešu politiķu uzmanību līguma 13.13.punktam, kas var VAES padarīt slepenu.
Daiņus Radzjavičus: neviens nevarēs saņemt informāciju
Minētais punkts ierobežos informācijas saņemšanas iespējas par projektu, pat ja Lietuvas likumi to atļaus. Par izņēmumu varētu kļūt tie dati, kurus pati VAES vai „Hitachi” (kurai piederēs 20% akciju) vēlēsies atklāt.
Līgumā tiek atrunāts, ka: „Puses vienojas, un Lietuvas Republika garantē, ka neviens sabiedrības loceklis nebūs tiesīgs saņemt (lai izvairītos no šaubām, ieskaitot jebkuru Lietuvas Republikas objektu un jebkuru informācijas saņēmēju saskaņā ar 13.4.2.punktu (atļauja sniegt informāciju)) informāciju par projektu, kura tiek sniegta Lietuvas Republikai, saskaņā ar esošajiem likumiem par informācijas brīvību”.
Lietuvai tiek atļauts sniegt konfidenciālo informāciju darbiniekiem, pārstāvjiem un starpniekiem vai saistītajām kompānijām tik daudz, cik tas it saistīts ar VAES projekta īstenošanu utt.
„Sanāk, ka neviens objekts, neviens cilvēks nevarēs saņemt informāciju”, - 15min.lt teica Lietuvas Žurnālistu apvienības priekšsēdētājs Daiņus Radzjavičus, uzsverot, ka tiesības saņemt informāciju var ierobežot tikai likums.
Konstitūcija aizliedz likt šķēršļus informācijas meklēšanai, saņemšanai vai izplatīšanai. Šo brīvību var ierobežot tikai likums, ja tas ir nepieciešams cilvēka veselības, cieņas un goda, privātās dzīves, labklājības aizsardzībai vai konstitucionālās kārtības nodrošināšanai. Informācijas brīvība ir apstiprināta arī Likumā par sabiedrības informēšanu – katram ir neierobežotas tiesības vākt, saņemt un izplatīt informāciju. Likums ļauj vākt informāciju un publiskot to plašsaziņas līdzekļos.
Pēc enerģētikas viceministra Žigimanta Vaičuņa vārdiem, Lietuvas un „Hitachi” starpā notika intensīvās pārrunas par koncesijas līgumu. „Konfidenciālā būs detalizētā specifiskā informācija, īpaši tā, kas ir saistīta ar tehnoloģiskiem risinājumiem vai jūtīga komercinformācija (šādos projektos tā ir parasta prakse), taču jebkurā gadījumā tas nepārkāps esošo tiesību aktu noteikumus”, - 15min.lt teica viceministrs Ž.Vaičunas.
Iesaka necerēt uz absolūto caurspīdīgumu
„13.13.punkts nav pieņemams”, - 15min.lt paziņoja Spānijas organizācijas „Access info Europe” pētniece un Informācijas tiesību aizsardzības tīkla koordinatore Lidija Medlanda.
„Kad es lasīju šo punktu, es biju šokā, jo tiesības uz informāciju šādā veidā nedarbojas”, - ekspertes vārdus citē mājas lapa gzi.lt.
Pēc viņas vārdiem, neviens neziņo, ka noteiktā informācija netiks sniegta saskaņā ar tiesībām uz informāciju, pagaidām to neviens nelūdz. „Tiesības uz informāciju darbojas savādāk – sabiedrībai ir tiesības uz visu informāciju, kura ir valsts rīcībā. Saņemot lūgumu par informācijas sniegšanu, valsts iestādes var lemt – tas ir izņēmums, vai tā ir jāsniedz, vai tas ir komercnoslēpums vai nacionālās drošības jautājums, vai var būt sabiedrības interesēs to bija nepieciešams paziņot agrāk. Minētais punkts tiešām mani ir šokējis. Neesam pieraduši redzēt šādas lietas. Tā ir slikta prakse”.
Esot grūti apzināties, vai šis ierobežojums ir pamatots. L.Medlanda uzsvēra, ka šāda veida izņēmums iznīcina caurspīdīguma principu un tas nozīmē, ka tiesības uz informāciju (atskaites par projekta gaitu, dažādas vienošanās) nav aktuālas. „Tādējādi, vienošanās par atomenerģētiku tiks noslēgtas aiz aizvērtajām durvīm”, - teica žurnāliste.
Latvijas avīzes „Dienas bizness” starptautisko ziņu redaktors Didzis Meļķis atzina, ka šādā projektā nav vērts cerēt uz absolūto caurspīdīgumu, piemēram, uz to, ka ziņkārīgo rīcībā tiks piedāvāti ar VAES projektēšanu saistītie dokumenti, taču viņš piekrita, ka minētais punkts prasa paskaidrojumus. „Vai parlamentāri salīdzināja šāda veida punktus citos „Hitachi” projektos Rietumos? Ja nesalīdzināja, tad mājas darbs nav izpildīts, un tas kaitē vēlētāju interesēm”, - teica žurnālists.
Bulgāru žurnālists Pāvels Antonovs arī atzīmēja, ka, pēc viņa domām, šokējošais punkts pārsteidz. „Tiesības uz informāciju un caurspīdīgums ir demokrātijas darbības būtiskais noteikums. Pretrunīgs formulējums izskatās vēl vienas atomenerģētikai raksturīgās nevēlēšanās sniegt sabiedrībai savus apšaubāmos ekonomiskos faktorus, kā arī faktorus, kas ietekmē apkārtējo vidi un drošību”, - teica viņš.
Valdība – atomrūpniecības marionete?
„Rodas iespaids, ka Lietuva atgriežas tumšajos laikos, kad valdība bija Padomju Savienības marionete. Šobrīd tā ir atomrūpniecības marionete”, - ir pārliecināts britu žurnālists Pols Brauns.
Tas nozīmē, ka noteiktas robežas pārsniedzošie izdevumi nav novēršami šādā projektā un drošības jautājumi paliks noslēpumā.
„Neviens no jūsu izvēlētajiem pārstāvjiem ne mazākā mērā neietekmēs atomrūpniecību, kas būs visvarena un spējīga turēt valsts ķīlniekos. Iespējams, tas nekļūs par problēmu, kaut arī tas nav iemesls, kāpēc AES Lietuvā nevarētu ražot urānu vai plutoniju, kurus izmanto kodolieročos, - valsts neko nevarētu darīt, jo pastāv punkts par slepenību”, - teica „Guardian” bijušais korespondents.
Žurnālista pamatdarbs esot aizsargāt cilvēkus, noskaidrot, ko dara valdība un teikt patiesību. P.Brauns ir pārliecināts, ka atomenerģētikas gadījumā viss ir iespējams, jo viss, ko valdība vai kompānija vēlēsies noslēpt, tiks noslēpts, atrunājoties ar slepenību. Piemēram, ja elektroenerģija būs pārāk dārga, viņi nespēs noskaidrot, kāpēc tā notiek.
„Ikvienam žurnālistam, kurš šobrīd uzskata, ka tas viņu neinteresē, jāpamet savs darbs un jāsāk strādāt tur, kur nav nepieciešams tik daudz pūļu, piemēram, pārdot automašīnas”, -viņš ironiski piedāvāja.
Strasbūras tiesa izskatīja lietu par informāciju attiecībā uz VAES
Nevalstiskās organizācijas „Programma par tiesībām uz informācijas saņemšanu” pārstāvis, kuru žurnāls „Legal World” nosauca par Gada juristu, bulgārs Aleksandrs Kašumovs apgalvo, ka 13.13.punkts ir pretrunā ar Konvenciju par tiesībām iepazīties ar oficiālajiem dokumentiem, kuru Lietuva parakstījusi 2009.gadā, taču vēl nav ratificējusi.
Konvencijas 3.pants nosaka, ka tiesības uz informāciju jāpiemēro šaurā veidā, tās jāaizsargā likumam, lai ievērotu noteiktas intereses, bet ierobežojumi nevar pārkāpt sabiedrības intereses.