Biodegvielas nozares pārstāvji aicina valdību paust stingru nostāju nozares attīstībai pretēji līdzšinējam nekonsekventajam valsts atbalstam. Nozares pārstāvji valdību aicina vēl vismaz pāris gadus saglabāt tiešo atbalstu 7,5 miljonus latu gadā, otrdien raksta "Neatkarīgā".
Lai gan aizvadīto piecu gadu laikā Latvijā uzbūvētas deviņas biodegvielas rūpnīcas un pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem nozarē ieguldīti 67,3 miljoni latu, atbildīgās nozares ministru maiņas rezultātā attieksme pret nozari bijusi atšķirīga. Pašlaik daļā biodegvielsa šo ražotņu pašlaik procesi ir apturēti, bet citas velk dzīvību, izmantojot radniecīgo uzņēmumu pabalstus. Vairākās vietās strādājošos brīdina par atlaišanu no darba, vēsta laikraksts.
Biodegvielas ražošanas pamatā ir Eiropas Savienības regula, kas noteic obligātu atjaunojamo resursu klātbūtni automašīnu dzinējspēkos. 2020. gadā biodegvielai fosilajā degvielā jāsasniedz 10% piejaukumu. Vienīgā alternatīva pašmāju biodegvielas rūpnīcām ir imports, taču tas nerada tik daudz nodarbinātības, algas un nodokļu. Tāpēc savulaik arī tika pieņemts lēmums biodegvielu ražot uz vietas. Ja valdība atbalsta pasākumus nesaglabās, nozare noies pa burbuli, – tā apgalvo nozares spēlētāji, pieprasot vēl pāris gadus saglabāt tiešo atbalstu 7,5 miljonus latu gadā. Tikmēr Ekonomikas ministrija piekrīt vienīgi netiešiem atbalsta pasākumiem, kas noderīgi, lai īstenotu eiro ieviešanu Latvijā.
Tikmēr Ekonomikas ministrija uz valdību virzīs priekšlikumu par diviem būtiskiem atbalsta pasākumiem – atbrīvot biodegvielu no akcīzes nodokļa. Tādējādi visa degviela uzpildes stacijās kļūs lētāka, un pašlaik patēriņa cenu saglabāšana vai pazemināšana ir priekšnoteikums eiro ieviešanai. trs pasākums paredz nākamā gada pavasarī palielināt obligāto biodegvielas piejaukumu fosilajā degvielā no pieciem uz septiņiem procentiem. Taču no tā albums būs tikai biodīzeļa ražotājiem.
Latvijas Biodegvielu asociācijas prezidents Daumants Znatnajs spriež, ka situācija izskatās cerīga. Pat nesaņemot tiešas subsīdijas, arī netieši atbalsta pasākumi varot būt izdevīgi.
"Galvenais, lai bankas redz, ka mums ir valdības atbalsts," paudis Znatajs, piebilstot, ka banku piedalīšanās nepieciešama, jo uzņēmējiem trūkst apgrozāmo līdzekļu izejvielu iegādei.
Pašlaik rūpnīcas strādā periodiski, nevar iepirkt graudus un rapša sēklas vienmērīgas ražošanas nodrošināšanai. Savukārt bankas, nezinot, vai nozarei ir nākotne, nevēlas to kreditēt. Tālāk šī nestabilitāte negatīvi ietekmē arī zemnieku darbu, stāsta asociācijas prezidents.
Ekonomikas ministrija iepriekš gan uzsvērusi, ka biodegvielas nozare ir stutēta kā neviena cita. Ekonomikas ministrijas ekspertu veiktā analīze un ierobežotās valsts budžeta iespējas liecina, ka nozares turpmākai attīstībai ir jāturpina līdzšinējie netiešā atbalsta instrumenti, vienlaikus atsakoties no tiešām subsīdijām.