Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs piektdien aicināja atlaist parlamentu un rīkot ārkārtas vēlēšanas pēc tam, kad deputāti sarīkoja kautiņa strīdā par valodas likuma grozījumiem.
Prezidenta Viktora Janukoviča Reģionu partijas deputāti ceturtdien iesaistījās kautiņā ar deputātiem, kas iebilda pret krievu valodas izmantojuma paplašināšanu tiesās un slimnīcās valsts austrumu reģionos, kur lielākā daļa iedzīvotāju ir krievvalodīgie.
Reģionu partija paļaujas uz rūpnieciski attīstīto valsts austrumu atbalstu pirms oktobra beigās gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, tādēļ ierosināja grozījumus valodas likumā.
Tomēr parlamenta priekšsēdētājs Vladimirs Ļitvins, kas ir Tautas partijas līderis un ceturtdien pauda iebildumus pret jauno likumprojektu, teica, ka ķautiņš starp parlamenta deputātiem parāda, ka viņi vairs nespēj strādāt kopā, tādēļ ierosināja parlamenta atlaišanu.
"Ir tikai viens secinājums pēc vakardienas notikumiem - Augstākā padome [parlaments] un Ukrainas parlamentārisms ir pilnībā iznīcināts," piektdien žurnālistiem atzina Ļitvins.
Parlamenta darbs piektdien bija bloķēts, jo daudzi ierosināto likuma grozījumu pretinieki, tostarp notiesātās bijušās valsts premjerministres Jūlijas Timošenko atbalstītāji, apturēja sēdes darbu, bloķējot pieeju parlamenta tribīnei.
Ļitvins atzina, ka deputāti ir attiekušies diskutēt par viņa ierosinātajām ārkārtas vēlēšanām sākotnējās sarunās, kas notika pirms piektdienas parlamenta sēdes sākuma.
Valodas jautājums ir šķēlis Ukrainas sabiedrību visu pēcpadomju laiku. Pārsvarā krievvalodīgo apdzīvotā valsts austrumu daļa veido Ukrainas rūpniecības pamatu un tai ir ciešas kultūras un politiskās saites ar lielo austrumu kaimiņvalsti. Lielākoties ukrainiski runājošo apdzīvotie valsts rietumi tradicionāli ir nacionālistiskāk noskaņoti un bija lielākais Timošenko un Oranžās revolūcijas balsts 2004.gadā.
Saspīlējumu Ukrainā pirms oktobrī gaidāmajām vēlēšanām vairo pērn pieņemtais tiesas spriedums par septiņu gadu cietumsodu Timošenko, ko Eiropas Savienības līderi sauc par politiski motivētu.