Latvijas Pašvaldību savienība (LSP) var zaudēt vēl vairākus savus biedrus, jo pēc Krāslavas novada domes lēmuma izstāties no LPS, arī vairākas citas novadu pašvaldības, piemēram, Ilūkstes un Riebiņu, paziņojušas, ka varētu pamest savienību, pirmdien vēsta laikraksts "Dienas Bizness".
Pēc neoficiālas informācijas, no LPS varētu izstāties pat desmit pašvaldības, norāda laikraksts.
Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks laikrakstam norādījis, ka neesot gaidījis, ka domes lēmums varētu izsaukt šādu ažiotāžu, bet piebilst, ka tā nav "vienas dienas cimperlīga izlekšana".
Savukārt LPS norāda, ka nekas ārkārtējs nav noticis. Arī iepriekš no savienības ir izstājušās pašvaldības. Šobrīd LPS ir 118 biedri, kopumā Latvijā darbojas 119 pašvaldības.
"Ar LPS līdzdarbību darbojas Piejūras programma, bet nekas netiek darīts, lai tiktu izstrādāta programma, kas veicinātu dzīves vides uzlabošanos pierobežas pašvaldībās. Jautājums ir par reģionālo attīstību kā tādu. Es domāju, ka pie šā brīža LPS nostājas nepastāv reģionālā attīstība," atzīmējis Upenieks.
Savukārt Dagdas novada domes priekšsēdētājs Viktors Stikuts laikrakstam atzinis, ka LPS ir vienīgā organizācija, kas visas pašvaldības saista kopā. "Mums Dagdā nav bijusi doma par izstāšanos, jo dalības maksa nav liela, lai varētu domāt, ka notiek neracionāla naudas šķērdēšana," stāstījis Stikuts. Katra pašvaldība maksā 0,13% no saviem brīvajiem budžeta ieņēmumiem LPS. Stikuts domā, ka šobrīd LPS nenotiks liela šķelšanās, atdalīsies varbūt dažas pašvaldības, bet pēc laika, iespējams, iestāsies atpakaļ.
LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis norāda, ka Krāslavas lēmums izstāties no savienības esot izmisīgs mēģinājums pievērst uzmanību pierobežas reģionu problēmām.
Jau ziņots, ka Krāslavas novada pašvaldība nolēmusi izstāties no LPS, par šādu rīcību aizvadītajā domes sēdē vienbalsīgi nobalsojuši visi pašvaldības deputāti.
LPS izveidota jau 1991.gadā, bet pa šo laiku pašvaldības nav kļuvušas patstāvīgākas. Tām aizvien vairāk nākas nodarboties ar sociālās palīdzības jautājumiem. Savukārt nesakārtotās infrastruktūras dēļ pierobežas reģionos ir apgrūtināta investīciju piesaiste un daudzu pašvaldību attīstības iespējas ir visai apšaubāmas, uzskata Krāslavas pašvaldība.