Premjers: 2014.gadā Latvija varētu būt vienīgā valsts, kas ievieš eiro

"Polija arī negrasās ieviest. Viņiem arī ir peldošais kurss, un viņi saka, ka pagaidīs un paskatīsies, kas notiks eirozonā," stāsta premjers.

Latvija ar eiro ieviešana nevēlas nogaidīt, jo Latvijai jau ir fiksēts kurss pret eiro, līdz ar to - ja ar eiro kas notiks, tas notiks arī ar mums. "Mēs tāpat ciešam no eiro problēmām, bet tā labumus vēl neizbaudām," norāda premjers. Atbildot uz jautājumu, vai kursu nevarētu "atfiksēt", premjers norāda: "Tas nozīmētu atgriešanos pie debatēm par lata devalvāciju. Manuprāt, tas jau ir izrunāts jautājums. It sevišķi tagad, kad no krīzes esam izgājuši."

Pamatojot nepieciešamību ieviest eiro, premjers argumentē: "Mums tas ir svarīgi no vairākiem aspektiem, pirmkārt, kopš 2005.gada lats jau ir piesaistīts eiro, līdz ar to, ieviešot eiro, mēs tikai samazinām dažāda veida papildu izmaksas mūsu uzņēmējiem un pilsoņiem. Eirozona iedod arī krīzes situācijās zināmus papildu drošības garantus, piemēram, finansējuma pieejamību eirozonas valstu bankām no Eiropas Centrālās bankas, kas Latvijas gadījumā, kā tas bija 2008.gadā ar "Parex banku", varēja nospēlēt būtisku lomu, ja toreiz šis finansējums būtu bijis pieejams."

Lielbritānijā un Zviedrijā ir peldošais valūtas kurss attiecībā pret eiro. Latvijā ir fiksētais, un visa pieredze rāda, ka tik mazām valstīm kā Latvija tomēr labāk savu valūtu ir piefiksēt, atzīmē Dombrovskis. "Mēs te sevi drīzāk varētu salīdzināt ar Dāniju, kura nav eirozonā, bet kur pret eiro ir fiksētais kurss. Istenībā nav īsta ekonomiskā pamatojuma fiksēta kursa gadījumā nepievienoties eirozonai," saka premjers.

Viņš norāda, ka ir analizēts eiro ieviešanas Igaunijā efekts un ir skaidrs, ka plusu ir krietni vairāk. "Latvijas gadījumā tas varētu būt vēl izteiktāks, jo par Igaunijas finansiālo stabilitāti nevienam tāpat šaubu nebija - viņiem valdības parāds ir zem desmit procentiem, mums svārstās virs četrdesmit procentu atzīmes. Mūsu gadījumā eiro ieviešana būtu daudz spēcīgāks signāls par pēc krīzes atgūto finanšu stabilitāti," uzskata Dombrovskis.

Runājot par iespējamiem mīnusiem, Ministru prezidents domā, ka lielākais mīnuss neapšaubāmi ir nepieciešamība veikt iemaksas Eiropas finanšu stabilizācijas fondā un topošajā Eiropas stabilitātes mehanismā. "No šī ESF mēs izvairīsimies, jo tas bija pagaidu mehānisms. ESM kapitālā mums būs jāiegulda. Cerams, ka līdz 2014.gadam eirozonas krīze būs atrisināta un mums nebūs šie līdzekļi jāiegulda kaut kādos apšaubāmos darījumos, piemēram, Grieķijai," cerību pauž premjers.