Patlaban ir izvērtēta lielākā daļa - aptuveni 85% - augstākās izglītības programmu, un pašreizējie secinājumi ir, ka 9% no tām nedarbojas un vēl 9% programmu ir sliktā kvalitātē, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Tomēr aptuveni divas trešdaļas augstākās izglītības programmas ir kvalitatīvas, informēja ministrs. Viņš arī norādīja, ka nebūtu prātīgi sākt darbināt programmas, kas līdz šim nav darbojušās.
Ķīlis skaidroja, ka izglītības programmas tiek vērtētas pēc apstiprinātas metodes un tā ir "saīsināta akreditācijas versija". Vērtējot programmu kvalitāti tiek ņemts vērā gan studentu, gan pasniedzēju viedoklis, tāpat tiek izskatīti arī programmas materiāli.
Kā ziņots, līdz jūnijam tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekts "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai".
Īstenojot ESF projektu, pirmo reizi 20 gados pēc Latvijas neatkarības atgūšanas notiek tik vērienīga studiju programmu izvērtēšana, skatot tās pa virzieniem visas augstākās izglītības sistēmas un valsts mērogā, ne tikai vienas augstskolas kontekstā, kā tas ir atsevišķu augstākās izglītības iestāžu un studiju programmu akreditācijā.
Ārzemju un vietējo ekspertu komanda izvērtē visas viena studiju virziena programmas pēc atbilstības kritērijiem četrās galvenajās vērtēšanas jomās - kvalitāte, resursi, ilgtspēja, sadarbība un pārklāšanās - un redz tās kopumā, kalpos iespējami objektīvākiem lēmumiem, kā konkrētajā sociāli ekonomiskajā un demogrāfiskajā situācijā labāk attīstīt katru studiju virzienu, kā arī visu augstākās izglītības sistēmu. Pēc studiju virzienu izvērtēšanas lēmumus par studiju virzienu un augstākās izglītības sistēmas pilnveidi pieņems Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Ekspertu grupā tiek iekļauti Latvijas eksperti, kā arī viens vai vairāki Latvijas Studentu apvienības (LSA) pārstāvji un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis, ja šīs abas organizācijas savus pārstāvjus ir deleģējušas, un vismaz viens starptautiskais eksperts no ārvalstīm, kuram ir pieredze studiju programmu izvērtēšanā attiecīgajos studiju virzienos. Arī studentu izglītības līmenim ir jāatbilst attiecīgo studiju programmu izvērtēšanai, vienam LSA deleģētajam pārstāvim ir jābūt augstākās izvērtējamās studiju programmas līmeņa studentam. Tieši studenti ļoti aktīvi izmanto šo iespēju piedalīties studiju izvērtēšanā.
Latvijas augstskolu studiju programmu satura izvērtēšanai tiek tērēti 1 001 495 lati no ESF līdzekļiem.