Vairāki uzņēmēji ir nepatīkami pārsteigti par šopavasar saņemtajiem nekustamā īpašuma nodokļa rēķiniem, jo tie esot būtiski pieaugusi salīdzinājumā ar 2011.gadu, kaut arī nekādu būtisku izmaiņu neesot ne pašos nodokļa objektos, ne arī nodokļa aprēķinos, vēsta „Dienas bizness”.
Piemēram saņemtais nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķins izbrīnījis un sadusmojis trauku un virtuves piederumus izplatītājas SIA „Arkolat” prezidenti Dainu Pečati. Gada laikā uzņēmumam piederošā ēka kļuvusi trīs reizes vērtīgāka, līdz ar to arī aprēķinātais nodoklis audzis par 282%. Ēku Rīgā, Mūkusalas ielā 72b, kurā atrodas uzņēmuma administrācija, iepirkumu, pārdošanas daļas, veikals – noliktava un pārējās preču noliktavas, uzņēmums iegādājies 1997. gadā – tā ir padomju laikos būvēts rūpnīcas korpuss. Iegādes brīdī tas bijis karkass bez logiem, durvīm, grīdas un ar cauru jumtu. Ēka atjaunota pakāpeniski.
Gan 2010., gan 2011. gadā par savu ēku „Arkolat” maksājuši nekustamā īpašuma nodokli 6977 latus, kopā ar zemi tas bija 8695 latu gadā. Savukārt šogad uzņēmumam par ēku jāmaksā turpat 24,9 tūkstoši latu. Pieaugums ir par 282%. Ēkas kadastrālā vērtība ir 3,2 reizes augstāka, vēsta laikraksts.
Piesakot vizīti Valsts zemes dienestā, lai noskaidrotu aprēķina pamatotību, to nācies gaidīt turpat četras nedēļas. Dienesta speciāliste skaidrojusi, ka uzņēmumam neesot paveicies, jo ēka ir novērtēta līdzvērtīgi jaunuzcelta tirdzniecības centra vērtībai. Ēku kadastrālās vērtības noteikšanu regulējot vairāki valdības noteikumi un aprēķins tiekot veikts sarežģītā veidā, ņemot vērā vismaz trīs dažādas tabulas, kurās varētu būt nepilnības.
Par aprēķinu metodoloģiju un nodokļa maksājumiem bažīgs ir arī Latvijas lielākais industriālo parku attīstītājs un apsaimniekotājs „NP Properties”. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja stāsta: „Nesaprotam, pēc kādas metodes nodoklis tiek aprēķināts. Kadastrālā īpašumu vērtība samazinās, bet nodoklis pieaug”."NP Properties” grupas kopējie NĪN nodokļa maksājumi 2011. gadā pārsniedza 251 tūkstošus latu, kas skaitliskā izteiksmē bija vairāk salīdzinājumā ar 2009.gadu, kad kadastrālās vērtības dēļ nodokļa bāze bija gandrīz par 50% augstāka.
Tomēr Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga „Dienas biznesam” skaidrojusi, ka dienests no uzņēmumiem sūdzības pēdējā laikā saņēmis maz. „Šogad mums ir bijuši 12 iesniegumi, ko varētu uzskatīt par sūdzībām. Tajos lūgts izskaidrot un pamatot vērtību aprēķinus,” tā Baklāne-Ansberga. Mūkusalas 72b gadījumā patiešām kadastrālā vērtība esot palielinājusies trīs reizes. Vērtības krasa maiņa esot saistīta ar to, ka mainījušies reģistrācijas dati. Projekta dokumentācija esot neskaidra – tā ir noliktavas vai tirdzniecības ēka, un bāzes vērtība tai šobrīd ir kā tirdzniecības ēkai, piemēram, kā blakus esošajam tirdzniecības centram „Riga Plaza”. Dokumentācija esot izvērtējama, un tas esot risināms jautājums.