Аноним: Латышский народ также пострадал. Может быть, не в таком размере [как евреи], принимая во внимание удельный вес. Но именно эта трагическая общность судьбы позволяет нам верить в то, что общими силами мы будем развивать Латвийское государство и создадим сильное, единое общество
___________________________________________
Ой, а не латыши ли в годы войны уничтожали евреев лично или являясь пособниками фашистов? Об этом, что-то г-н (не подумайте, что господин) Кристовский умалчивает.
Nupat Eiropas Savienibas Padome pauda savu vertejumu, liekot vienadibas zimi starp totalitarajiem rezimiem, ari nacionalsocialismu un komunismu. Eiropas Padome uzsvera, ka patiesas, uz faktiem balstitas vestures izpratnes veidosana ir visu dalibvalstu uzdevums, ka bez patiesibas un pieminas nav iespejams izligums nakotnes attistibas varda. Izpetes procesa javeicina diskusijas un jaatbalsta dalibvalstu iniciativas, sniedzot tam visu nepieciesamo atbalstu ar ES finansu un citam programmam.
Lai pieverstu vietejas un starptautiskas sabiedribas uzmanibu okupacijas nodarijumiem, 17.-18. junija Riga Latvijas Zinatnu akademija norisinajas starptautiska konference Padomju Savienibas nodaritie zaudejumi Baltija, ko organizeja Latvijas Okupacijas izpetes biedriba, Eiropas Parlamenta ETP grupa sadarbiba ar Eiropas Komisijas parstavniecibu Latvija. Arvalstu (Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Vacijas, Gruzijas, Polijas) un Latvijas eksperti iepazistinaja konferences dalibniekus ar faktu izvertejumiem un aprekiniem par okupacijas sekam, kas ieviesa milzigas parmainas valstu tautsaimnieciba, socialaja iekarta, negativas korekcijas demografiskaja aina un vide. Nacisma noziegumi ir tikusi skrupulozi petiti vairak neka pusgadsimta garuma, turpretim totalitara komunisma nodaritais - tikai nedaudz vairak par desmitgadi.
Saistitie raksti
Vaidere: Viss atkarigs no Berzina, vai vina darbiba bus gods vai kauns Latvijai 26
Vaidere: Ar Zatlera autoritati tagad varetu izdarit vairak neka bez vina 27
Vaidere: Timosenko aizturesana Ukraina rada aizdomas par politisko pasutijumu 8
Krievija ka partnere 20
Zalas alternativas Latvija 23
Vai Latvijai atomenergija ir laba izvele? 37
Maskava pamodusies un gatava cinai 39
Pirms okupacijas Baltijas valstis darbojas tirgus ekonomika, to produkcija un pakalpojumi bija starptautiski konkuretspejigi, vairakas pozicijas tas atradas vadoso valstu desmitnieka. Padomju vara, vardarbigi paklaujot sev citas valstis, ieguva gatavu infrastrukturu, resursus un jaunas, sakartotas teritorijas. Izglitotie, turigie cilveki ka bistami jaunajai varai tika dazados veidos likvideti, piedavajot vinu vietas tiem, kuriem Padomju Savieniba nebija no ka partikt un kurp doties. Industrializacijas un kolektivizacijas politika nodarija milzigu kaitejumu, izjaucot sekmigi stradajoso ekonomikas modeli.
Ka arguments tam, ka Latvijai Padomju Savieniba esot devusi daudz pozitiva, tiek minetas uzbuvetas rupnicas un infrastruktura. Konference zinatnieki pieradija, ka Baltijas valstis deva nesalidzinami vairak neka sanema, ka uzceltas rupnicas sevi ir vairakkart atmaksajusas. Vissavienibas industrializacijai bija konkrets uzdevums: katru republiku izveidot ka monopolu ar rupnicam, kuras ir atkarigas no izejvielu piegadem no citam Padomju Savienibas dalam, lai katra republika nevaretu izmantot ne mazakas pasnoteiksanas iespejas. Lielakoties tika radita pasaule nekonkuretspejiga produkcija. Sai politikai bija ari naudas izteiksme gruti nosakams, bet izteikti negativs socials efekts - plaukstosa blatu sistema, kuru tagad saucam par korupciju, visatlautibas sajuta, nesodamiba par valsts ipasuma nelikumigu izmantosanu. Sociala infrastruktura - dzivokli un skolas tika celti iebraucejiem. Ir iespejams novertet - cik lidzeklu ir ieguldits, lai parverstu nerentablas rupnicas par sekmigiem uznemumiem, tacu - ka novertet pules, lai mainitu cilveku attieksmi pret kvalitati, razigumu, saimniekosanu tirgus ekonomikas apstaklos un atbildigu attieksmi pret ipasumu? Moralas traumas, ko atstajusi okupacija, joprojam ietekme musu valstu attistibu.
Nupat Eiropas Savienibas Padome pauda savu vertejumu, liekot vienadibas zimi starp totalitarajiem rezimiem, ari nacionalsocialismu un komunismu. Eiropas Padome uzsvera, ka patiesas, uz faktiem balstitas vestures izpratnes veidosana ir visu dalibvalstu uzdevums, ka bez patiesibas un pieminas nav iespejams izligums nakotnes attistibas varda. Izpetes procesa javeicina diskusijas un jaatbalsta dalibvalstu iniciativas, sniedzot tam visu nepieciesamo atbalstu ar ES finansu un citam programmam.
Lai pieverstu vietejas un starptautiskas sabiedribas uzmanibu okupacijas nodarijumiem, 17.-18. junija Riga Latvijas Zinatnu akademija norisinajas starptautiska konference Padomju Savienibas nodaritie zaudejumi Baltija, ko organizeja Latvijas Okupacijas izpetes biedriba, Eiropas Parlamenta ETP grupa sadarbiba ar Eiropas Komisijas parstavniecibu Latvija. Arvalstu (Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Vacijas, Gruzijas, Polijas) un Latvijas eksperti iepazistinaja konferences dalibniekus ar faktu izvertejumiem un aprekiniem par okupacijas sekam, kas ieviesa milzigas parmainas valstu tautsaimnieciba, socialaja iekarta, negativas korekcijas demografiskaja aina un vide. Nacisma noziegumi ir tikusi skrupulozi petiti vairak neka pusgadsimta garuma, turpretim totalitara komunisma nodaritais - tikai nedaudz vairak par desmitgadi.
Saistitie raksti
Vaidere: Viss atkarigs no Berzina, vai vina darbiba bus gods vai kauns Latvijai 26
Vaidere: Ar Zatlera autoritati tagad varetu izdarit vairak neka bez vina 27
Vaidere: Timosenko aizturesana Ukraina rada aizdomas par politisko pasutijumu 8
Krievija ka partnere 20
Zalas alternativas Latvija 23
Vai Latvijai atomenergija ir laba izvele? 37
Maskava pamodusies un gatava cinai 39
Pirms okupacijas Baltijas valstis darbojas tirgus ekonomika, to produkcija un pakalpojumi bija starptautiski konkuretspejigi, vairakas pozicijas tas atradas vadoso valstu desmitnieka. Padomju vara, vardarbigi paklaujot sev citas valstis, ieguva gatavu infrastrukturu, resursus un jaunas, sakartotas teritorijas. Izglitotie, turigie cilveki ka bistami jaunajai varai tika dazados veidos likvideti, piedavajot vinu vietas tiem, kuriem Padomju Savieniba nebija no ka partikt un kurp doties. Industrializacijas un kolektivizacijas politika nodarija milzigu kaitejumu, izjaucot sekmigi stradajoso ekonomikas modeli.
Ka arguments tam, ka Latvijai Padomju Savieniba esot devusi daudz pozitiva, tiek minetas uzbuvetas rupnicas un infrastruktura. Konference zinatnieki pieradija, ka Baltijas valstis deva nesalidzinami vairak neka sanema, ka uzceltas rupnicas sevi ir vairakkart atmaksajusas. Vissavienibas industrializacijai bija konkrets uzdevums: katru republiku izveidot ka monopolu ar rupnicam, kuras ir atkarigas no izejvielu piegadem no citam Padomju Savienibas dalam, lai katra republika nevaretu izmantot ne mazakas pasnoteiksanas iespejas. Lielakoties tika radita pasaule nekonkuretspejiga produkcija. Sai politikai bija ari naudas izteiksme gruti nosakams, bet izteikti negativs socials efekts - plaukstosa blatu sistema, kuru tagad saucam par korupciju, visatlautibas sajuta, nesodamiba par valsts ipasuma nelikumigu izmantosanu. Sociala infrastruktura - dzivokli un skolas tika celti iebraucejiem. Ir iespejams novertet - cik lidzeklu ir ieguldits, lai parverstu nerentablas rupnicas par sekmigiem uznemumiem, tacu - ka novertet pules, lai mainitu cilveku attieksmi pret kvalitati, razigumu, saimniekosanu tirgus ekonomikas apstaklos un atbildigu attieksmi pret ipasumu? Moralas traumas, ko atstajusi okupacija, joprojam ietekme musu valstu attistibu.